«Kobras rīšana» kļūst mazāk sāpīga

Reti kurš cilvēks savu mūžu nodzīvo, ne reizi nesastapies ar nepatīkamām sajūtām kuņģa — zarnu trakta apvidū. Viens sūdzas par dedzināšanu aiz krūšu kaula, cits — par nelabu dūšu, vemšanu, sāpēm vēderā, bet vēl kādam var būt vēdera izejas traucējumi — aizcietējumi vai diareja. Daudzi ar šo problēmu mēģina tikt galā saviem spēkiem, tomēr gastroenterologi iesaka vismaz reizi kārtīgi savus orgānus pārbaudīt, jo aiz šīm it kā no malas niecīgām problēmām var slēpties nopietna saslimšana.

Viss var sākties ar dedzināšanu pakrūtē

Biežākās sūdzības, ar ko cilvēki nāk pie gastroenterologa, ir dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula. Šo simptomu nedrīkst ignorēt — ir jānoskaidro tā cēlonis, it īpaši cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, kad pieaug nopietnu organisku saslimšanu risks, piemēram, kuņģa — zarnu trakta audzēji.

Dedzināšana krūšu apvidū ir raksturīgākā pazīme gastroezefageālās atviļņa slimības gadījumā. To izraisa kuņģa satura atvilnis barības vadā, kas var radīt smagus barības vada gļotādas bojājumus (dziļas čūlas, saaugumus), kā arī paaugstināt barības vada vēža risku. Šo dedzināšanas sajūtu izraisa kuņģa sālskābe, kas nokļūst barības vadā, un var izraisīt dažāda rakstura barības vadu bojājumus — tie var būs vairāk vai mazāk nopietni.

Gastroezefageālā atviļņa slimība var radīt cilvēka dzīves kvalitāti pasliktinošas sūdzības. Mēdz būt tipiskas sūdzības (dedzināšana, skābas atraugas u. c.) un atipiski simptomi, ko rada kuņģa satura atviļņa izraisīti bojājumi citos orgānos (sāpes krūtīs, elpošanas orgānu saslimšanas, piemēram, bronhiālā astma, bronhīts, pneimonija, laringīts, deguna blakusdobuma iekaisums, zobu kariess u. c.).

Cīnoties ar dedzināšanas sajūtu, lielākā daļa pacientu nevēršas pie ārsta un nodarbojas ar pašārstēšanos, lietojot dažādus reklamētos līdzekļus. «Šajā gadījumā vislabāk vērsties pie ārsta, veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas ir šo sūdzību pamatā, un tādā veidā izvēlēties atbilstošu ārstēšanos.»

Čūlas

Samērā biežs gremošanas trakta bojājums ir čūlas slimība. Parasti tā ir hroniska saslimšana, kas norit ar paasinājumiem un remisijām. Biežākās sūdzības:

• nakts sāpes;
• nelaba dūša;
• vemšana.

Čūlas paasinājuma riska faktori ir:

• čūlas paasinājumu var izraisīt medikamenti, ko lieto dažādu sāpju remdēšanai (piemēram, diklofenaks, aspirīns, ibuprofēns);
• smēķēšna (12 pirkstu zarnas čūla divreiz biežāk tiek konstatēta smēķētājiem nekā tiem, kas ar to neaizraujas);
• stress;
• alkohola lietošana.

Izčūlojumi kuņģa — zarnu traktā var veidoties arī citu slimību gadījumā (piemēram, ļaundabīgie audzēji), tādēļ svarīga ir čūlu dzēšanas kontrole un biopsiju histoloģiska izmeklēšana.

Biežākās čūlas slimības komplikācijas ir asiņošana un perforācija — tās ir situācijas, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Izmeklēšanas metodes

Daudzi baidās no izmeklēšanas metodēm, jo ir dzirdēts pietiekami daudz stāstu par to, cik tas ir nepatīkami un kādu diskomfortu sagādā. Šai ziņā pacientus var nomierināt — tagad Rīgā ir pieejamas jaunākās, modernākās izmeklēšanas metodes, kas vairs nav salīdzināmas ar tām, kuras veica agrāk. Piemēram, tautā tā saucamās «kobras» zondītes tagad ir daudz tievākas un tās vieglāk norīt. Turklāt pirms procedūras pacientiem ievada vēnā medikamentus, kas atvieglo procedūru un arī darbojas atsāpinoši. Emocionāliem cilvēkiem pirms procedūras iedod medikamentus, kas atslābina muskulatūru, mazina sāpju sajūtu, kā arī trauksmi.

Izmeklēšanas metode, ko lieto gastroenteroloģisku saslimšanu diagnostikai, ir endoskopija.

Fibrogastroskopija ir barības vada, kuņģa, 12 pirkstu zarnas izmeklēšanas metode, kas domāta gan diagnostikai, gan ārstēšanai (asiņošanas apturēšana, svešķermeņu izņemšana polipu noņemšana u. c.).

Fibrokolonoskopija — resnās zarnas endoskopiska izmeklēšana.

Šobrīd ir pieejamas arī jaunākās gremošanas trakta izmeklēšanas metodes: kompjūtertomogrāfija (daudz precīzāk parāda dažāda rakstura gremošanas trakta bojājumus) un magnētiskā rezonanse. Šī rentgenoloģiskā izmeklēšana apskata dažādu orgānu šķērsgriezumus dažādās plaknēs, līdz ar to ļauj atklāt daudz mazākus bojājumus, nekā tas ir iespējams ar citām metodēm. Ar kompjūtertomogrāfiju var izvērtēt zarnu nosprostojumu, konstatēt, vai nav asinsrites traucējumi, kā arī diagnosticēt zarnu trakta audzējus.

Brīdinājuma signāli, kas prasa nepieciešamību veikt kuņģa — zarnu trakta padziļinātu izmeklēšanu:

• svara zudums;
• hroniskas sāpes vēderā vai zarnu traktā;
• hronisku sāpju izmaiņas;
• nesen sākušās sāpes;
• asiņošana;
• slēptās asinis koprogrammā — tas noteikti prasa gan augšējā, gan apakšējā gremošanas trakta izmeklēšanu;
• anēmija;
• novājēšana;
• dzelte.