Pastaigas miegā

Agrāk mēnessērdzību skaidroja ar pilnmēness maģisko iedarbību, pārdabisku spēku ietekmi un vājprāta pirmo pazīmi.

Klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» Neiroloģijas klīnikas vadītājs Egils Vītols stāsta, ka patiesībā staigāšana miegā nav nekas neparasts. Viņš atzīmē, ka cilvēks gulēdams patiesi var klīst pat pa jumtiem, jo neapzinās savu rīcību un nejūt bailes. Protams, miegā staigājot, cilvēks pakļauj sevi briesmām, kaut gan viņa kustības ir automātiskas un samērā koordinētas. Ar mēnessērdzību jeb nakts automātismu sirgst apmēram divi procenti cilvēku.

Mēnessērdzība nav slimība, bet miega traucējumi, kas izpaužas ar automātisku darbošanos, kuru cilvēks neapzinās un pēc tam neatceras. Agrāk pastāvēja uzskats, ka staigāšana miegā ir viens no epilepsijas veidiem, tāpat kā nakts bailes un raudāšana bērniem, taču tagad domā, ka tā ne vienmēr ir saistīta ar epilepsiju.

Visbiežāk miegā staigā bērni. Lielākā daļa ārstu uzskata, ka šajā gadījumā īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Statistikas dati liecina, ka parasti 2–3 gadu laikā mēnessērdzība izzūd.

Ja cilvēks naktīs staigā bieži, ieteicams veikt smadzeņu elektroencefalogrammu, lai noskaidrotu, vai smadzenēs nav epileptiskas izmaiņas.

Parasti tuviniekus biedē nakts staigātāja gaitas. Dakteris E. Vītols iesaka staigājošo cilvēku nemodināt, bet gan, čukstot nomierinošus vārdus, palīdzēt viņam aiziet atpakaļ uz gultu. Strauji pamodināts cilvēks apjuks un nesapratīs, kur atrodas.

Cilvēkiem, kuri miegā staigā, vēlams:

• nelietot alkoholu, īpaši vakarā, jo tas izjauc miega ritmu;
• doties pie miera katru dienu vienā laikā mierīgā noskaņojumā;
• censties izvairīties no miega traucējumiem naktī, piemēram, nelietot vakarā daudz šķidruma.