Bišu indes terapija

Tomēr bišu dzēlienus var izmantot dziednieciskos nolūkos.

Kas ir bišu inde

Bišu inde ir bezkrāsains šķīdums ar specifisku smaku un garšu. Tā satur dažas bioloģiski aktīvas vielas, to skaitā tādas, kas darbojas pret iekaisumu. Ir arī sausā bišu inde —pulveris, kas uzglabājot nezaudē savas ārstnieciskās īpašības. Injekcijām to lieto, atšķaidot ar destilētu ūdeni.

Bišu indes sastāvā ir enzīmi (fosfolipāze A, fosfātskābe u. c.), peptīdi (apamīns, melitīns u. c.), biogēnie amīni (histamīns, dopamīns, noradrenalīns, leikotrīns u. c.). Ap 50% no indes sastāva veido peptīds melitīns, kas veidojas no 26 aminoskābēm. Melitīns stimulē imūnsistēmu, virsnieres, iznīcina fermentu trombokināzi, sašaurina gludo muskulatūru, bloķē CNS un perifērās nervu sistēmas nervu impulsus. Melitīnu var lietot onkoloģijā. Savukārt, apamīns regulē kalcija un kālija darbību. Viens no biogēniem amīniem — neirotransmiters adolapīns — darbojas kā analgētisks līdzeklis, mazinot sāpes un iekaisumu. Indes sastāva izpēte devusi iespēju izmantot šo produktu arvien plašāk un mērķtiecīgāk. Dzīvas bites inde ir efektīvāka par sauso indes ekstraktu, tāpēc terapijā vērtīgāk ir lietot dzīvas bites dzēlienus, jo tos var dozēt.

Ko ārstē ar bišu indi

Bišu indes terapija nav vienīgā slimību ārstēšanas metode — tā ir papildus līdzeklis, kā uzveikt slimību. To izmanto, piemēram, kardioloģijā: miokardīts, koronārā sirds slimība, augsts asinsspiediens, aritmijas u. c., dermatoloģijā: ekzēmas, mikozes, kārpas, psoriāze u. c., endokrīno slimību ārstēšanā: hipertireoze, hipoglikēmija, menstruālie traucējumi u. c., imunoloģiskiem traucējumiem, neiroloģijā: hronisks sāpju sindroms, multiplā skleroze, cerebrāla tromboze, dažādas izcelsmes muguras sāpes, neirīti, artrīti, kā arī herpes, AIDS, dažādu vīrusu izraisītiem iekaisumiem, oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā, onkoloģijā u. c. Kādā pētījumā Starptautiskā Biškopju apvienība aptuveni 4500 multiplās sklerozes slimnieku pēc bišu indes terapijas novērojusi uzlabošanos. Multiplās sklerozes apvienība novērtējuši šīs metodes attīstības iespēju, tāpēc piešķīrusi dotāciju indes iedarbības pētniecībai.

Savukārt Latvijā Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā drīzumā būs apiterapijas kabinets, kurā strādās sertificēts ārsts.

Alerģija pret bišu dzēlienu

Alerģiskas reakcijas no bišu indes mēdz būt tikai četriem cilvēkiem no 1000, kamēr no citu kukaiņu kodumiem — četriem cilvēkiem no simta. Alerģiju no bites dzēliena organismā izraisa viens no indes enzīmiem — fosfotāze A. Parasti tā mēdz būt cilvēkiem, kam ir iedzimta paaugstināta jutība uz bišu indi. Alerģiskais šoks, kas var bremzēt visus dzīvībai svarīgos procesus, var noritēt ar sirdsdarbības traucējumiem; un ādas pietūkums var būt ne tikai koduma vietā, bet arī sejā, rīklē, kas var izraisīt elpas trūkumu; iespējamas arī sāpes vēderā un caureja. Ļoti alerģiskiem cilvēkiem bīstama ir ļoti maza deva. Elpošanas centra paralīze var izraisīt nāvi. Par nāvējošu uzskata 500 bišu dzēlienu devu, 200 dzēlieni var izraisīt smagu saindēšanos, bet no 10 bišu dzēlieniem mēdz būt tikai lokāla reakcija. Tāpēc pirms terapijas uzsākšanas katram nosaka jutību pret bišu indi. Medicīnisku ārstēšanu ar bišu indi veic sertificēts ārsts speciālā kabinetā, lai vajadzības gadījumā sniegtu slimniekam neatliekamo palīdzību.

Pašārstēšanās pie stropa

Bitenieki un eksperimentētāji, kuri zina sava organisma reakciju uz vairāku bišu dzēlieniem, pašrocīgi nodarbojas ar bišu indes terapiju — sāpošajās locītavās vai citās vietās pieliek noteiktu skaitu bišu un ļauj iedzelt. Tomēr iesācējam vēlams konsultēties ar apiterapeitu. Ja arī bites agrāk ir dzēlušas un nav bijis problēmu, tomēr iepriekš jāpārbauda veselība un jāpārliecinās par varbūtējo alerģiju. Bišu indes terapija nav ieteicama tiem, kas slimo ar sirdsdarbības traucējumiem, tuberkulozi, cukurslimību, seksuāli transmisīvajām slimībām un sievietēm menstruālā perioda vidū, jo bišu inde var izraisīt alerģisku reakciju un iekaisumu.

Bišu injekcijas atgādina adatu terapiju: uz cilvēka ķermeņa atrodas noteikti punkti — bites dzēliens tajos iedarbojas uz konkrētu orgānu. Indes iedarbība būs spēcīgāka, ja dzeloni uz kādu laiku atstāj neizvilktu, jo tajā esošais indes pūslītis iztukšojas tikai piecu minūšu laikā. Vienā reizē ieteicami ne vairāk kā 4–5 dzēlieni; ārstnieciskais kurss 10 reižu ik pa pārdienām. Ir arī cilvēki, kas dziednieciskā nolūkā katru dienu izmanto 10–15 bišu dzēlienus un viņiem tas nekaitē, bet nepieradušam un jutīgam organismam tas var radīt nepatīkamas situācijas.