Latvijas iedzīvotāji pie ārsta vēršas tikai ieilgušas saslimšanas gadījumā un saaukstēšanās saslimšanu gadījumos visbiežāk ārstējas paši, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» un pētījumu centra «SKDS» veiktajā aptaujā, kurā izzināti iedzīvotāju ieradumi un rīcība dažādu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos.
Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, un tikai 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar ārstu, lielākajai daļai – 44% - paļaujoties uz farmaceita ieteikumiem. Ievērojami atbildīgāk iedzīvotāji izturas pret savu bērnu veselību – saaukstēšanās saslimšanu gadījumos pie ārsta vēršas 97% vecāku.
Lielākā daļa – 82% - iedzīvotāju, novērojot saaukstēšanās saslimšanas simptomus – paaugstinātu temperatūru, kakla sāpes, klepu un iesnas – dodas nevis pie ārsta, bet gan uz aptieku pēc bezrecepšu zālēm. Aptuveni 50% iedzīvotāju pie ārsta vēršas tikai ieilgušu saslimšanu gadījumā un kritiskās situācijās – saskaroties ar nopietnākiem simptomiem (piemēram, sāpēm sirds apvidū) vai negaidītām komplikācijām. Satraucošs ir fakts, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju, pat saskaroties ar nopietniem saslimšanas simptomiem un komplikācijām, pie ārsta nevēršas.
Aptuveni puse – 44% - Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanā paļaujas uz farmaceita ieteikumiem, 23% paļaujas uz draugu un radu ieteikumiem, un tikai 18% vēršas pie ārsta. 9% saslimšanas gadījumā par ārstēšanās metodēm informāciju meklē internetā. Pie ārsta salīdzinoši daudz biežāk vēršas sirmgalvji un pirmsskolas vecuma bērni.
«Darbspējas vecuma cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas gadījumos, ja «izstaigāt slimību» nav izdevies un pašārstēšanās izrādījusies neveiksmīga, iespējams, jau saskaroties ar nopietnām komplikācijām vai progresējušu saslimšanu – tie ir dati, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo ilustrē gan problēmas kopējā ārstniecības pieejamībā, gan arī spilgti ataino pašu iedzīvotāju attieksmi pret veselības sarežģījumu laicīgu risināšanu un profilaksi. Ļoti bieži izvairīties no nopietnākas saslimšanas palīdz vienkārša konsultācija ar ārstu par tālākajiem ārstēšanās soļiem, taču daudzi diemžēl biežāk izvēlas vai nu nedarīt neko vai arī nomākt simptomus,» stāsta produktu speciāliste Inga Zdanovska.
Kardināli atšķirīgi iedzīvotāji rīkojas, ja saslimuši ir nevis paši, bet gan viņu bērni vecumā līdz 7 gadiem. Jau pie pirmajiem saaukstēšanās saslimšanas simptomiem vai novērojot citus simptomus pie ārsta vēršas 97% vecāku. Ar bērnu pie ārsta visbiežāk vēršas, ja bērnam ir klepus ilgāk par 3 dienām (13%), kad paaugstināta ķermeņa temperatūra ir ilgāk par 3 dienām (12%), kad paaugstinās ķermeņa temperatūra (12%), bet 10%, kad kakla sāpes bērnam ir ilgāk par 3 dienām.
Kā norāda Zdanovska, saslimšanu gadījumos būtiski parūpēties par savu veselību tik pat nopietni, cik vecāki mēdz rūpēties par savu bērnu veselību: «Lai kā mēs censtos, mēs ne vienmēr varam tikt paši galā ar vīrusu, tāpēc, lai nerastos komplikācijas, hroniskas slimības, ārstēšanās procesa laikā vajadzētu vismaz telefoniski sazināties ar savu ģimenes ārstu. Ir jādomā par iedzīvotāju informētības palielināšanu par saslimšanu ārstēšanas pamatprincipiem un profilaksi. Pacienti ir jāinformē par pareizu zāļu lietošanu un ir jāveicina atbilstoša ārstēšanās saslimšanu gadījumos, lai vienkārša saaukstēšanās saslimšana nerezultējas smagās komplikācijās.»
Jau iepriekš ziņots, ka arī antibiotikas joprojām Latvijā mēdz lietot nepamatoti – lielākā daļa jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.
Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību ārstēšanā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
