Nepadari muguras sāpes par sistēmu

Iet gadsimti, tiek izgudrots tik daudz līdzekļu, lai atbrīvotu cilvēkus no smagas fiziskas piepūles, tomēr mugura sāp gan vectēvam, kas visu mūžu strādājis meža darbos, gan mazdēlam, kurš pat pārsimt metru attālumā pārvietojas tikai ar auto. Mugura sāp vecmāmiņai, kas laukos diendienā cēlusi pilnas piena kannas un pacietīgi līkņājusi tīrumā, un nereti tāda pati problēma ir arī mazmeitai, kura sēž ofisā pie datora.

Gaidot vasaru, kad visiem gribēsies aktīvi atpūsties, ceļot, kopt dārzu vai remontēt māju, nevis gulēt ar sāpošu muguru, aicinājām uz sarunu medicīnas doktoru, manuālo terapeitu Tadeušu Tāleru.

10% darba nespējas gadījumu

Statistika liecina, ka 10 procentos darba nespējas gadījumu vainīgas tieši muguras sāpes.

Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu muguras problēmas pamazām rodas no nepareizas stājas un no nepareizas pozas sēžot. Bieži vien birojos un pat skolās darba vietas nav pienācīgi iekārtotas, galdu un krēslu augstums ir nepiemērots, līdz ar to cilvēkam nav iespējams sēdēt ar taisnu muguru. Labāk neklājas arī tiem, kuri veic smagu fizisku darbu, piemēram, strādā mežā. Laukos pieaug jaunu puišu skaits, kam ir muguras problēmas. Agrāk par tām sūdzējās galvenokārt vīri brieduma gados. Jauniešiem pietiek spēka, taču trūkst fiziskā darba iemaņu, tāpēc viņi savai mugurai nodara pāri. Ikdienā mēs parasti sakām mugurkauls, taču precīzāks ir termins mugurkaulājs, jo tas nav tikai viens kauls, bet gan sarežģīta struktūra, kas sastāv no daudziem atšķirīgas uzbūves skriemeļiem, kuri mijiedarbojoties nodrošina muguras lokanību. Mugura ir ass, kas notur mūs vertikālā stāvoklī, bet tā nav jāizmanto par sviru smagumu celšanai. Tiesa, dažreiz neveikla pieliekšanās, lai paceltu sērkociņu, var radīt tādas pašas sāpes kā smaga baļķa celšana.

Izplatīts arī uzskats, ka gados veciem cilvēkiem muguras problēmas ir vienmēr. Zināmas skeleta izmaiņas ar gadiem piemeklē visus, taču tas nenozīmē, ka mugurai noteikti jāsāp vai ka ar to būtu jāsamierinās.

Manuālā terapija

Tā ir uz skeleta, saišu un locītavu problēmām orientēta ārstniecības metode. Manuālā terapija balstās uz anatomiju, biomehāniku, neiroloģiju, fizioloģiju. Pasaulē šī nozare pazīstama jau pusotra gadsimta. Tā kā mugurkaulāja problēmas lielākoties ir mehāniskas, tās arī tiek risinātas ar mehāniskām metodēm — ar ārsta roku darbu.

Manuālās terapijas pamatā ir jēdziens par funkcionālo bloku, kas veidojas skriemeļu kustību segmentā — tās ir divas blakusesošo skriemeļu pusītes, kas kustas savstarpēji saistošās locītavās. Kad veidojas bloķēšanās, tas ir sākums sāpēm un problēmām. Manuālajā terapijā ir trīs pakāpes: relaksācija, mobilizācija un manipulācija. Relaksācijas laikā muskulis ar dažādiem paņēmieniem tiek atbrīvots. Mobilizācija vajadzīga, lai izkustinātu funkcionālo bloku; bieži vien pēc relaksācijas jau notiek pašmobilizācija. Ja mobilizācija nenotiek, seko trešais posms, ko sauc par manipulāciju, kad konkrētajam kustību segmentam tiek pielikts noteikts spēks un bloks tiek likvidēts. Bloki jālikvidē secīgi, pakāpeniski, kamēr nonāk līdz sāpīgajam blokam — bojājuma zonai. Bojājuma zonā bloķēšanās veidojas vispirms, bet secīgi rodas bloki blakus esošajos segmentos. Diemžēl reti ir tā, ka pacients atnāk pie ārsta uzreiz, kad ir tikai viens sāpīgs bloks. Tad patiešām var kļūt vesels ar vienu reizi. Parasti gan bloki ir sakrājušies un vajag vairāk procedūru, vidēji 8–12, bet reizēm ar pacientu jāstrādā ļoti ilgi, jo bloki mēdz būt stipri iesūnojuši un to mobilizācija ir darbietilpīga.

Kad viss atgriežas savā vietā, atjaunojas dabiskais kustīgums un skriemeļu mijiedarbība, pāriet arī sāpes.

Jāpiebilst, ka ārstam, kurš nodarbojas ar šo metodi, nepieciešama attiecīga izglītība un Manuālās medicīnas ārstu asociācijas sertifikāts.

Jānosaka sāpju cēloņi

Mugura var sāpēt ļoti dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk par tiem skaidrībā spēj tikt vienīgi ārsts. Var izrādīties, ka vaina patiesībā ir nevis pašā mugurā, bet iekšējos orgānos, kas atrodas krūšu un vēdera dobumā. Bieži muguras sāpēm ir psiholoģiski cēloņi. Protams, ja cilvēkam bijusi kārtīga fiziska slodze, pēc tam sāp muskuļi, taču tas drīz vien pāriet. Bet, ja sāpes ieilgst, tad ir jāmeklē kvalificētu mediķu palīdzība. «Parasti saviem pacientiem saku: viena muguras sāpju dēļ negulēta nakts ir simtprocentīgs rādītājs, ka jāiet pie ārsta,» stāsta T. Tālers.

Vispirms veic tā saukto manuālo izmeklēšanu — izmeklējot ar rokām, novērtē mugurkaulāja stāvokli un kustību ierobežojumus dažādās tā daļās. Nereti ar to pietiek, lai aina būtu skaidra. Lai saņemtu diagnozes apstiprinājumu un iegūtu papildinformāciju, pacientu nosūta arī uz rentgena izmeklējumiem.

Tālāk katram tiek izraudzīta atbilstoša ārstēšanas taktika. Gadījumos, kad nav iespējams likt lietā manuālo terapiju, piemēram, ja pacientam ir osteoporoze, iekaisumi dažādās mugurkaulāja zonās, nestabilitāte, izmanto citas metodes.

Pašārstēšanās ir nevietā

Cilvēki cer, ka izdosies atbrīvoties no sāpēm pašu spēkiem. Viņi lieto dažādus bezrecepšu medikamentus un tautas līdzekļus, līdz galu galā tomēr ir spiesti doties pie ārsta.

Jāatceras, ka nav vēlamas sildošās ziedes, karstas vannas vai izkarsēšanās pirtī. Pēc tam kļūst vieglāk tikai uz īsu brīdi, bet tad stāvoklis pasliktinās, jo tiek atslābināta muskuļu korsete, kas satur skriemeļus. Ja divi blakus esošie skriemeļi attiecībā viens pret otru kustas brīvāk, nekā to pieļauj anatomiskās iespējas, ir runa par tā saucamo nestabilitāti. Vaļīgā skriemeļa apvidū tiek kairināti apkārtējie audi, un organisms uz to reaģē ar tūsku un iekaisumu. Pietiek ar dažu milimetra desmitdaļu lielu novirzi, lai radītu neizturamas sāpes mugurā. Nestabilitātēm raksturīgi sāpju paasinājumi aptuveni reizi pusgadā, visbiežāk — rudenī un pavasarī. Atliekot ārstēšanos un visu laiku ciešot sāpes, cilvēkam sākas depresīvas izmaiņas personībā. Te vajadzīga nopietna speciālista palīdzība, kurš pārzina mugurkaulāja patoloģiju.

Ja neesat konsultējušies ar ārstu, nemēģiniet atbrīvoties no muguras sāpēm ar vingrošanas palīdzību. Ir gadījumi, kad tas nāk par sliktu. Toties par vingrošanu nedrīkst aizmirst tie, kuriem ar muguru viss kārtībā. Katram ieteicams izvēlēties tādu nodarbību veidu, kas ne vien nodrošina pietiekami intensīvu slodzi, bet arī sniedz kustību prieku.

Muguras sāpju gadījumā nav vēlams pēc savas iniciatīvas doties uz masāžu. Masāža atbrīvo muskuļus, padara tos plastiskus, un zūd muskuļu korsete. Masāža arī sasilda muskuļus, uzlabo asins pieplūdi un līdz ar to veicina iekaisuma procesu. Kvalificēts masieris nestrādā ar pacientu, kam masāža varētu kaitēt, bet atrodas arī tādi, kuri pārsniedz savas kompetences robežas un grib uzņemties manuālā terapeita lomu, taču neprot izvērtēt visus faktorus. Vispirms jāizārstē mugura un tikai tad var domāt par masāžu.

Nav mērķtiecīgi, neapspriežoties ar ārstu, dzert kalcija preparātus. Ir vajadzīgi vismaz divi preparāti: viens, kur kalcijs ir bioloģiski aktīvā formā, un otrs, kas nodrošina kalcija nonākšanu kaulu sistēmā, nevis izvadīšanu no organisma.

Bez ārsta konsultācijas nav lielas jēgas arī dažādām brīvi nopērkamām elastīgām jostām ar magnētiem vai bez tiem. Šādi izstrādājumi nepalīdz visiem. Ārstnieciskās jostas un korsetes ārsts nozīmē individuāli, arī jautājums par magnētu izmantošanu ir ārsta kompetencē.

Der zināt

• Smagu priekšmetu celšanā jāizmanto rokas un kājas, mugurai jāpaliek taisnai. Vajag pietupties, iztaisnot kājas un tad ar rokām jāpaceļ priekšmets vajadzīgajā augstumā.
• Nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem, vispirms nepieciešama iesildīšanās.
• Mugurai draudzīga ir riteņbraukšana.
• Braucot ar laivu, airēšanu uzsāk ar rokām un pēc tam pakāpeniski šajā procesā ļauj iesaistīties mugurai.
• Peldot ķermenis nonāk it kā bezsvara stāvoklī un mugura var baudīt atslodzi, tikai pie ūdens jāpieradinās pakāpeniski.
• Strādājot dārzā, nevajag locīties ar galvu uz leju, pareizāk ir ravēt tupus vai izmantot soliņu.
• Rūpējoties par muguras veselību, katram cilvēkam vajadzētu valkāt ortopēdiski pareizus apavus.