Rīgas pasažieru ostas apsaimniekotāja SIA «Rīgas pasažieru termināls» (RPT) vadītājs Valērijs Barjers uzskata, ka satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP), ierosinot lauzt 2002. gadā noslēgto nomas līgumu starp uzņēmumu un Rīgas brīvostu, klaji lobē ārvalstu kompāniju intereses.
Barjers vaino Šleseru ārvalstu kompāniju lobēšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzņēmējs aģentūrai LETA norādīja, ka ministrs tā vietā, lai aizstāvētu vietējo biznesu, atbalsta ārvalstu kompāniju ienākšanu arī citās jomās, piemēram, aviācijā, kur, pateicoties Šlesera iniciatīvai, iesaistījās zemo cenu aviokompānijas. Uzņēmējam radušās aizdomas, ka šādā veidā tiek realizētas kādas citas intereses, kuras viņš gan nekonkretizēja.
Barjeram neesot skaidrs, ar ko Igaunijas kompānija «Tallink», kas nākotnē varētu iesaistīties pasažieru ostas apsaimniekošanā, atšķiras no vietējās kompānijas. Kā uzsvēra uzņēmējs, likums visiem ir vienāds, tādēļ viņam nav saprotams, kādēļ «Tallink» ar projekta realizēšanu varētu veikties labāk nekā RPT.
Kā uzsvēra uzņēmējs, RPT ir «nogājis divas trešdaļas ceļa», bet «Tallink» viss būs jāsāk no sākuma.
«Ja mēs pirms diviem gadiem saņemtu tādu atbalstu, kā tagad «Tallink», mēs jau būtu realizējuši [projekta] pirmo kārtu,» sacīja Barjers.
Šlesera izteikumus, ka RPT pārāk maz darījis pasažieru ostas attīstībai un ar savu darbību novedis pasažieru pārvadājumus līdz kraham, uzņēmējs nodēvēja par tendencioziem un nenopietniem.
Barjers norādīja, ka RPT nevar atbildēt par pasažieru prāmju satiksmi, līdz ar to uzņēmums nevar būt vainojams pārvadājumu novešanā līdz kraham. RPT tikai sniedz pakalpojumus un slēdz līgumus, norādīja uzņēmējs. Savukārt, runājot par attīstību, uzņēmējs atkārtoti norādīja, ka «nevar attīstīt to, ko neļauj attīstīt».
Viņš atgādināja, ka savulaik, kad premjers bija partijas «Jaunais laiks» pārstāvis Einars Repše, Rīgas ostas valde vairākus mēnešus bija rīcībnespējīga, un RPT nevarēja saņemt piekrišanu termināļa būvniecības projektam. Savukārt vēlāk, kad projekts nonācis līdz Rīgas domei, tā realizācijai radušies birokrātiski šķēršļi.
Neskatoties uz vairākkārtējiem atteikumiem, uzņēmums gatavojas virzīt izskatīšanai pārstrādāto plānu.
Pirmās kārtas realizācijai, kas paredz uzbūvēt jaunu termināli, plānots izmantot kredītlīniju, kas atvērta «Parex bankā» 12 miljonu latu apmērā. Pēc tam šajā vietā iecerēts būvēt cita veida objektus — viesnīcas, stāvlaukumus, izklaides objektus, ofisus, kā arī restorānus.
Kā ziņots, RPT gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums lauzt uz 30 gadiem noslēgto nomas līgumu, plāno vērsties tiesā, pieprasot piedzīt ne tikai ieguldītās investīcijas vairāk nekā trīs miljonu latu apmērā, bet arī neiegūto peļņu par 30 gadiem. Uz šādu termiņu tika slēgts nomas līgums.
Šlesers pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Igaunijas kuģniecības kompānijas «Tallink» vadību žurnālistiem pauda viedokli, ka ar RPT noslēgtais līgums būtu jālauž, jo uzņēmums nav pietiekami darījis pasažieru termināļa attīstīšanai.
Savukārt Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) sacīja, ka šis jautājums būs rūpīgi jāizvērtē no juridiskā aspekta, un arī Rīgas mērs, brīvostas valdes loceklis Aivars Aksenoks (JL) norādīja, ka nepieciešama gan līguma izpēte, gan sarunas ar RPT.