Pie jurista Edgara Džeriņa vērsies kāds autovadītājs, kurš saņēmis sodu par radara fiksētu ātruma pārkāpumu - vietā, kur bija atļauti 90 km/h, radars fiksējis 94 km/h lielu ātrumu. Ņemot vērā radara iespējamo kļūdu (3 km/h), kā faktiskais braukšanas ātrums soda piemērošanas lēmumā norādīts - 91 km/h. Tas nozīmē, ka sods piemērots par ātruma pārsniegšanu par vienu kilometru stundā.
Kā liecina jurista mājas lapā ijurists.lv publicētais soda apraksts, konkrētajam «ātruma pārkāpējam» par nodarījumu piespriests 10 latu sods.
«24.01.2012. preses konferencē E.Zivtiņš solīja, ka «fotoradaru nemākulīgu izvietošanu drīz novērsīsim,» aizbildinoties ar «cilvēcīgo faktoru». Tātad E.Zivtiņš atzīst, ka pastāv tāds «cilvēcīgais faktors». Diemžēl šis «cilvēcīgais faktors» tiek attiecināts tikai uz soda piemērotāju, bet ne uz t/l vadītāju. Lielākā daļa uz Latvijas ceļiem esošo t/l nav aprīkoti ar kruīzkontroli. Šāda sodīšana par tik niecīgu pārkāpumu (sods ir vienāds par pārkāpumu līdz 20 km/h) jau ir novedusi pie tā, ka daudzu vadītāju uzmanība ir piekalta spidometram, nevis uz ceļa notiekošajam, kas rada reālus draudus satiksmes drošībai. Turklāt autobusam pa Latvijas, Eiropā bedrainākajiem ceļiem spidometra lielā bultiņa lēkā vairāku km/h robežās,» raksta Edgars Džeriņš.
Ātruma rādītāji automašīnā - neprecīzi
«Bez cilvēciskās puses ir arī tehniskā puse, kas padara šādus sodus prettiesiskus. Spidometri reti rāda patieso braukšanas ātrumu, jo to rādījumus ietekmē riepas (pat to nodilums), spiediens tajās, atmosfēras temperatūra, ceļa segums u.c. faktori. Eiropas Padomes 1975.gada 26.jūnija Direktīva 75/443/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci paredz spidometra rādītāju pārbaudi konkrētos apstākļos (līdzīgi tas ir ar atšķirībām ražotāja uzrādītajos degvielas patēriņa rādītājos, kuri praktiski nekad neatbilst reālajiem). Latvijā spidometru verifikācijas pienākums Nacionālajā metroloģijas centrā nav noteikts.
Tātad konkrētajā gadījumā iespējams, ka autobusa spidometrs rādīja 90 km/h. Ja verificētam fotoradaram par LVL 12 000,00 ekspluatācijas kļūda ir 3 km/h līdz 100 km/h, bet 3% ātrumiem lielākiem par 100 km/h, tad var droši teikt, ka vidējam 12 gadīgam transportlīdzeklim Latvijā spidometra kļūda var sasniegt 10 km/h un vairāk. Sodot par +1 km/h, masveidā tiks piemēroti sodi, kaut t/l vadītājs nemaz nav pieļāvis LAPK 9.pantā paredzēto par vainojamu atzīstamo nodomu vai neuzmanību. CSDD likumprojekts par naudas soda nepiemērošanu par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h šo problēmu atrisinātu,» teikts ijurists.lv publikācijā.
Policijai - tiesības nesodīt
«Jānorāda, ka policijai jau tagad pastāv reāla iespēja nesodīt par šādu niecīgu ātruma pārsniegšanu. Proti, LAPK 21.pantā iestādei ir dotas tiesības personu atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. Šā panta 2.daļā noteikts: «Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.» Domājams, ka šāds niecīgs ātruma pārkāpums nekādus draudus nerada un līdz ar to nebūtu samērīgi un, ņemot vērā iepriekš minētos tehniskos aspektus, nebūtu arī saprātīgi par ko tādu sodīt,» jurists uzsver.