Lai ari šobrīd Valsts policijas (VP) resursi ātruma pārkāpēju ķeršanai ir ievērojami mazāki nekā pirms fotoradaru ieviešanas, pēc līguma laušanas ar privāto partneri «Vitronic Baltica un Partneri» ātruma pārkāpējus turpinās fiksēt policijas ekipāžas, tā šorīt intervijā «Labrīt, Latvija!» pavēstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.
Ja tiks lauzts līgums, no ceļiem pazudīs uzstādītie stacionārie un uzņēmuma pārvietojamie fotoradari, paliks vien četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari, atklāja Marķitāns.
Jau vēstīts, ka Valsts policija 24.jūlijā nosūtīja paziņojumu «Vitronic Baltica» par līguma laušanu. Atbilstoši līguma nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darbdienā pēc VP paziņojuma nosūtīšanas, izņemot, ja «Vitronic» 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis VP motivētu situācijas izskaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.
Šādā gadījumā VP 10 darbdienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas izskaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu no 2012.gada 22.augusta, vai arī jāatzīst privātā partnera izskaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš līgumsaistību izpildīšanai.
Jau parādi pret kreditoriem
Borisovs norāda, ka «Vitronic Baltica un Partneri» kopš fotoradaru uzstādīšanas projekta sākuma ieguldījusi vairāk nekā trīs miljonus latu, taču atpakaļ saņēmusi 220 tūkstošus latu, kas ir tikai 7,3% no ieguldītās summas.
«Šo apstākļu rezultātā «Vitronic Baltica un Partneri» ir virkne neizpildītu saistību pret kreditoriem, kuri, pamatojoties uz publiskajā telpā izskanējušo nepatieso informāciju, izdara spiedienu, atsaka preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā vēl vairāk tiek apgrūtināta projekta īstenošana,» Borisovs norāda paziņojumā presei.
Tamdēļ uzņēmums arī vērsies tiesā, lai ierosinātu tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.
Saskaņā ar tiesas lēmumu «Vitronic Baltica un Partneri» divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.
Vitronic cer veiksmīgi turpināt projektu
«Vitronic Baltica un Partneri» iecerējusi sākotnēji ar nozīmīgākajiem kreditoriem, tostarp Valsts policiju saskaņot tiesiskās aizsardzības plāna pamatprincipus un tikai pēc tam tos iekļaut plānā, kas savukārt tiks saskaņots ar kreditoriem likumā paredzētā kārtībā. Par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu lems tiesa.
Uzņēmums cer, ka tiesiskās aizsardzības process tam ļaus sekmīgi sakārtot attiecības ar kreditoriem un pabeigt fotoradaru uzstādīšanu. «Vitronic Baltica un Partneri» norāda, ka visi radari vēl nav uzstādīti, jo tam ir objektīvs pamatojums un tā nav uzņēmuma apzināta rīcība. Atbilstošos skaidrojumus kompānija arī iesniegs Valsts policijai.
Fotoradaru uzstādītāju «Vitronic Baltica un Partneri» jau kopš projekta sākšanas vajājušas ķibeles. Saskaņā ar noslēgto līgumu ar Valsts policiju uzņēmumam kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 – tukši ietvari.
Pārmet mediju un valsts pasivitāti projektā
«Vitronic Baltica un partneri» paziņojumā presei teikts, ka fotoradaru ieviešanas projekts ir viens no pirmajiem publiskās un privātās partnerības projektiem Latvijā, kura mērķis ir plānotas valsts politikas īstenošana satiksmes drošības uzlabošanā. «Vitronic Baltica un partneri» ir izpildītājs valsts institūciju deleģētām funkcijām, uzņemoties arī papildu apgrūtinājumus, «kas iepriekš nav apzināti kā riski un kuros nav jūtams valsts institūciju un mediju atbalsts un izpratne».
Uzņēmums noraida pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par fotoradaru ieviešanu un aicina visas iesaistītās institūcijas kopīgi meklēt risinājumu. «Vtronic Baltica un partneri» arī apliecina «savu ieinteresētību pabeigt sabiedrībai nozīmīgo projektu». Tiek atzīts, ka visi radari vēl nav uzstādīti, tomēr līguma neizpildei ir objektīvs pamatojums un tā nav «Vitronic Baltica un partneri» apzināta rīcība.
«Pārējās līguma daļās saistības ir izpildītas, tāpēc līgumā paredzētajā kārtībā un termiņā ar atbilstošiem pierādījumiem un juridisko pamatojumu «Vitronic Baltica un partneri» sniegs nepieciešamos skaidrojumus, kā arī, izvērtējot iespējamās sekas, pamatotus priekšlikumus situācijas tālākam risinājumam,» uzsver Borisovs.
Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars – 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie
Ministrs: par līguma laušanu runāt ir pāragri
Tai pašā laikā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) norāda, ka vēl ir pāragri runāt, ka līgums ar «Vitronic Baltica un partneri» tiks lauzts. Pēc ministra domām, ir jāsagaida uzņēmuma sniegtā informācija. Līdz šim par minētajām problēmām bijušas tikai sarunas, uz kurām nevarot paļauties.
Kad būs saņemti rakstveida paskaidrojumi, tos juridiski varēs izvērtēt un saprast, ko darīt tālāk. Kozlovskis atzina, ka nav šaubu, ka tuvāko nedēļu laikā uzņēmums līguma saistības nevar izpildīt, bet esot jāsaprot, vai tas vispār ir spējīgs tās jebkad izpildīt. Ministrs uzskata, ka patlaban vēl nevajadzētu krist pesimismā, bet vajadzētu sagaidīt uzņēmuma skaidrojumus, no kuriem tad arī varētu saprast, vai iespējams runāt vēl par kādiem termiņa pagarinājumiem, vai arī jādomā par fotoradaru atpirkšanu.
Ministrs uzsvēra - ja līgums patiešām tiks lauzts, jautājums par tālāko rīcību ar fotoradaru ieviešanu būs jāskata valdībā. «Visi saprotot, ka šīs mērierīces ir nepieciešamas,» domā politiķis.
Radari sevi ir attaisnojuši
VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Guntars Marķitāns vienlaikus uzsvēra, ka fotoradari sevi ir attaisnojuši un tie ir nepieciešami satiksmes drošības uzraudzīšanai. Taču jau augustā, proti, dienā, kad tiks lauzts līgums, ierīces ātruma pārkāpējus vairs nefiksēs. Vaicāts, vai fotoradari tiks demontēti, Marķitāns norādīja, ka šāds jautājums jāadresē uzņēmumam. Ātruma pārkāpumi tiks fiksēti līdz dienai, kad līgums tiks lauzts, kas arī nozīmē, ka soda kvītis apstrādātas un nosūtītas autovadītājiem var tikt arī pēc līguma darbības beigām.
Lai gan pēdējā pusgada statistika rāda, ka bojā gājušo skaits pieaug, kopējais ātrums ceļu satiksmē līdz ar fotoradaru ieviešanu ir samazinājies. Īpaši to apstiprinot statistikas dati Rīgas reģionā. Marķitāns uzsvēra, ka policijai nav cilvēkresursu, lai varētu nodrošināt efektīvu ātruma pārkāpēju tvarstīšanu. Automātiskās ierīces jeb fotoradari ir liels atspaids VP darbā, sacīja Marķitāns. Līdz ar līguma izbeigšanos satiksmes uzraudzība tika pavājināta, atzina VP pārstāvis. Par tālāko nākotni Marķtiāns runāt bija izvairīgs.
