Bērnam — tikai drošu rotaļlietu

Zaķis, kuram var viegli izraut tekstilšķiedras, jo–jo tipa gumijas rotaļlietas, ar kurām spēlējoties bērni pat aizgājuši bojā, rotaļlietas ar asām, norijamām detaļām — ik gadu Latvijā pārbauda un no veikaliem, tirgus izņem gan ievestas, gan mūsu valstī ražotas rotaļlietas, kas var apdraudēt bērnu veselību, radīt dažādas traumas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ir īpašs skapis, pilns ar rotaļlietām, kuras mazuļiem nedrīkst atdot, jo tās atzītas par bīstamām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece pastāstīja, ka Eiropā ir bijuši vairāki nelaimes gadījumi, kad bērni nožņaugušies ar jo–jo tipa gumijas rotaļlietām. Gandrīz ik nedēļu arī Latvijā, galvenokārt tirgos un gadatirgos tiek konstatēts šāds eksemplārs, uz kura nekas nav minēts par risku vai vecuma ierobežojumu. PTAC bīstamo mīksto rotaļlietu kolekcijā ir arī zaķis, kuram var viegli izraut tekstilšķiedras. Līdz trīs gadu bērnu rotaļlietām šķiedras nedrīkst būt garākas par 12 mm, skaidro S. Biksiniece. Ja tās ir viegli izplēšamas, mazulis var tās iebāzt mutītē, norīt. Ja iespējams aizbāzt pirkstu aiz rotaļlietas acs vai deguntiņa, tad bērns to noteikti noraus, un speciālisti ir konstatējuši, ka arī šādos gadījumos pastāv aizrīšanās risks.

Pērkot rotaļlietas, jāskatās, vai baterijas nav viegli izņemamas, jo bērns tās var viegli norīt un rezultātā smagi saindēties ar ķīmiskajām vielām. Mūsu valstī ir bijis pat viens šāds nāves gadījums. Tāpēc bateriju vāciņam būtu jābūt aizskrūvētam vai kā citādi pilnīgi noslēgtam. Speciālistiem ir īpašs cilindrs, kura izmēri atbilst trīsgadīga bērna trahejai. Visu, kas ir mazāks par šo cilindru, mazulis var norīt, tāpēc neviena noņemama rotaļlietas detaļa nedrīkst tajā ietilpt.

PTAC birojā apskatāma lejkanna ar asām malām, suns ar drāts gabalu astē, balonu pūšamais, kura iemuti var viegli norīt, un citas par bīstamām atzītas un no veikaliem izņemtās lietas.

Pasargāt var vecāki

Vislabāk savu bērnu spēj pasargāt paši vecāki — iegādājoties rotaļlietu, viņiem rūpīgi vajadzētu iepazīties ar instrukciju, kur jābūt minētam, kādai vecuma grupai mantiņa ir domāta, kā arī tā labi jāapskata — vai kaut kas nav viegli noraujams, vai nav asas malas, jo bērns ļoti viegli var savainoties. Šādi gadījumi ir bijuši. Noteikti vajadzētu pasmaržot, vai nav nepatīkamas ķīmiskas smakas, tas varētu liecināt, ka pastāv saindēšanās, alerģijas risks. Dažos gadījumos no rotaļlietām un arī apģērba var izdalīties kaitīgas vielas. Tāpēc jāizlasa visi minētie norādījumi un brīdinājumi. Mājās rotaļlietas vislabāk izņemt no iepakojuma un tikai tad dot bērnam. Ja ģimenē ir dažāda vecuma bērni, jāraugās, lai viņi spēlētos ar rotaļlietām, kas atbilst viņu vecuma kategorijai.

Kā informē S. Biksiniece, ES valstīs ir īpaša datu bāze par cilvēku traumatismu, arī Latvijā tāda būšot. Ar tās palīdzību būs vieglāk iegūt informāciju par traumām, kuras bērni guvuši, spēlējoties ar rotaļlietām. «Pašlaik ārsti nosaka diagnozi, piemēram, aizrīšanās ar svešķermeni, bet mēs nevaram pateikt, kas tas ir bijis par priekšmetu, lai to pārbaudītu un apturētu tālāku izplatīšanu,» skaidro speciāliste.

Dati liecina, ka Eiropas valstīs visbiežāk vecāki bērni traumas gūst, braucot ar riteņiem, skrituļslidām. Anglijā bija liels skandāls, cīņas ar importētājiem pēc vairākiem smagiem gadījumiem, kad bērni guva traumas, krītot ar staigulīšiem. Tikko staigāt sācis mazulis pēkšņi var diezgan strauji pārvietoties uz staigulīša ritentiņiem, un vecāki viņam pat nespēj sekot līdzi. Tagad to tirdzniecība Anglijā aizliegta.

Vēl viens apliecinājums tam, ka vecākiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, iegādājoties saviem bērniem spēļu lietas, ir fakts, ka no visām Eiropas tirgū atrastajām bīstamajām precēm (iknedēļas ziņojumu sarakstā RAPEX), aptuveni puse ir rotaļlietas.

Neatbilst prasībām

Pagājušā gada beigās un šajā gadā PTAC un Patērētāju interešu aizstāvības asociācija īstenoja ES līdzfinansētu pētījumu — viņi pārbaudīja 29 veikalos Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā 853 rotaļlietas un to marķējumus. No tām:

- tikai 10% atbilda visām prasībām;

- 65,5% mīksto rotaļlietu bija nepamatoti vai nepareizi noteikts vecuma ierobežojums;

- 17,6% rotaļlietu nebija norādīts vecuma brīdinājuma teksts valsts valodā;

- 24,3% rotaļlietu nebija norādīts konkrētais apdraudējums vai risks, kura dēļ noteikts vecuma ierobežojums.

Obligātais «CE» marķējums, kas norāda uz atbilstību Eiropā noteiktajām prasībām, trūka vai arī bija nepareizs 46% rotaļlietu; nebija pievienota lietošanas instrukcija latviešu valodā 45,6% rotaļlietu; auklas garums pārsniedza noteiktos 22 centimetrus — 51,7% mīksto rotaļlietu.

Desmit paraugiem Latvijas Sertifikācijas centrā veica neatkarīgu ekspertīzi, no tiem deviņi neatbilda normatīvo aktu un standartu prasībām, piemēram, Ķīnā ražotos leļļu ratiņos krāsas svina saturs pārsniedza atļauto normu, tam bija asas kniežu malas tāpat kā Polijā ražotiem plastmasas smilšu piederumu komplektam. Jo–jo tipa rotaļlietai nebija vecuma brīdinājuma teksta latviešu valodā, kā arī norādījumi par nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Kāds bērns jau bija paspējis ar šo rotaļlietu savainoties. Bija arī gadījumi, kad uz preces uzrakstīts «suvenīrs», bet tas atradās plauktā starp mīkstajām rotaļlietām, stāsta Patērētāju interešu aizstāvības kluba valdes priekšsēdētāja Zinta Kovaļevska.