Vēl sešas Zviedrijas arodbiedrības piekritušas iesaistīties Zviedrijas celtnieku arodbiedrības blokādē pret latviešu būvfirmu «Laval un partneri» pēc Zviedrijas darba tiesas lēmuma atļaut turpināt blokādi, ziņo laikraksts «Diena».
Vēl sešas Zviedrijas arodbiedrības iesaistīsies «Laval un partneri» blokādē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uzņēmuma «Laval un partneri» vadība iepazīstas ar Zviedrijas darba tiesas lēmuma detaļām un par turpmāko rīcību vēl nav izlēmusi. Advokāti iesaka Latvijai vērsties pie Vācijas valdības, jo vācu uzņēmumi Zviedrijā saskārās ar tādām pašām problēmām, lai kopīgi iesniegtu protestu Eiropas Kopienu tiesā, taču viņi arī cer, ka, saņemot jaunus argumentus, Zviedrijas darba tiesa tomēr pati izlems lūgt EK slēdzienu.
Zviedru uzņēmēji nosoda darba tiesas lēmumu, bet lielākā daļa zviedru starptautiskā pētījumu institūta SIFO veiktajā aptaujā uzskata, ka arodbiedrība rīkojas pareizi.
Zviedrijas arodbiedrību jumta organizācija LO paziņojusi, ka vēl sešas arodbiedrības iesaistīsies latviešu uzņēmuma blokādē. Mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē strādājošo arodbiedrība sāks blokādi 10. janvārī. «Mēs to darīsim, jo celtnieku arodbiedrība «Byggnads» ir lūgusi, lai viņus atbalstām. Taču nedomāju, ka ir iespējams izdarīt vēl lielāku spiedienu. Tas izskatās lielāks no malas, nekā, iespējams, to uzņēmums izjūt patiesībā,» Zviedrijas radio teica arodbiedrības par kolektīvajiem līgumiem atbildīgais sekretārs Pērs Ūlavs Šē.
Transporta jomā strādājošo arodbiedrība ir paziņojusi, ka blokādi sāks 11. janvārī, kas nozīmē, ka tiks apstādināts visi uz un no būvobjektiem braucošie transportlīdzekļi. Kopumā blokādes atbalsta pasākumos pēc Zviedrijas celtnieku arodbiedrības lūguma ir iesaistījušās septiņas zviedru arodbiedrības — elektriķu, tirgotāju, nekustamā īpašuma, industriju, metālnozares, transporta un mežsaimniecības nozarē strādājošo arodbiedrības.
«Vēl pašlaik nevaru neko komentēt. Mēs vēl tikai lasām tiesas lēmumu un gatavojamies pārrunām ar advokātiem, kas, visticamāk, notiks telefoniski, jo tagad esam Latvijā. Arī par to, kas notiks ar strādniekiem, neko nevaru pateikt, jo pašiem vēl nekas nav skaidrs. Taču šis nebūt nav galīgais spriedums, kā daudzi laikraksti raksta. Šis bija tikai tiesas vērtējums blokādes sakarā. Tiesa pati lēmumā raksta, ka nav iedziļinājusies konflikta būtībā un šādi spriedusi, jo vairākums bija par protesta noraidīšanu. Mēs pagarināsim objektu nodošanas termiņus un darbu turpināsim,» teicis «Laval un partneri» direktors Guntars Tiltiņš.
«Laval un partneri» advokāts Anderšs Elmiers norāda, ka tiesa turpināsies un, iespējams, jau pavasarī varētu notikt abu pušu uzklausīšana. «Tiesa, saprotams, notiks, grūti tikai teikt, kad, iespējams, pavasarī vai vasarā. Tad tiks skatīts jautājums ne tikai par strīdu ap kolektīvā līguma parakstīšanu, bet arī par blokādi un tās nodarītajiem zaudējumiem,» sacījis Elmiers. Advokāts uzsvēra, ka, saņemot jaunus argumentus un pierādījumus, darba tiesa var vēl tomēr pati nolemt vērsties pie Eiropas Kopienu tiesas, lai lūgtu tās vērtējumu. «Mēs diemžēl EK tiešā paši vērsties nevaram. Taču to var Latvijas valdība. Mans ieteikums būtu Latvijai kontaktēties arī ar Vācijas valdību, jo arī vācu uzņēmumi Zviedrijā saskaras ar tieši tādām pašām grūtībām.«
Advokāts Martins Agels, kas pirms tiesas bija pārliecināts par pozitīvu iznākumu, tagad jūtas vīlies un kritizējis Zviedrijas darba tiesu. «No tiesiskā viedokļa šis ir ļoti dīvains lēmums. Mēs norādījām, ka Zviedrijas likumdošana ir pretrunā ar EK likumdošanu un šādos gadījumos prioritāte vienmēr ir EK tiesību normām. Viņi pat negribēja to drošības pēc noskaidrot EK tiesā, un tas savukārt norāda tikai uz to, ka tiesa ir ieņēmusi politisku nostāju,» norādījis Agels.
Lēmumu kritizē arī Zviedrijas uzņēmēju federācijas «Svenskt Neringsliv» direktors Jāns Pēters Dūkers. «Gan «Lex Britannia» likumdošana, gan tiesas lēmums ir diskriminējošs un nekas vairāk kā kārtējā zviedru nacionālās pašpietiekamības manifestācija. Visa jauno ES dalībvalstu ekonomiskā attīstība ir atkarīga no tā, cik ļoti tās var izmantot brīvās tirdzniecības iespējas,» Dūkers raksta paziņojumā presei.
Pakalpojumu un komunikāciju nozarēs strādājošo arodbiedrība Starptautiskajam pētījumu institūtam SIFO pasūtījusi pētījumu, lai noskaidrotu, ko zviedri domā par zviedru kolektīvā darba līguma attiecināšanu uz ārvalstu uzņēmumiem. 78 procenti aptaujāto uzskata — nedrīkst pieļaut, ka ārvalstu uzņēmumi zviedru darba tirgū strādā ar mazāk stingriem nosacījumiem nekā zviedru uzņēmumi. Uz jautājumu, vai arodbiedrība rīkojusies pareizi, uzsākot blokādi pret uzņēmumu, kas atteicies parakstīt kolektīvo darba līgumu, 67 procenti atbildējuši apstiprinoši, bet 20 procenti uzskata, ka nav nekāda pamata sākt blokādi.