/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Mēdz teikt: bērni aug ne pa dienām, bet pa stundām. Tas nav pārspīlējums, jo mazulis patiešām ik brīdi attīstās un iemācās kaut ko jaunu – arī tad, kad jūs ar viņu rotaļājaties, lasāt priekšā grāmatiņu vai ejat laukā. Jums tā šķiet pavisam parasta pastaiga, bet bērnam – aizraujoša, neskaitāmiem atklājumiem bagāta ekspedīcija. Jāsaprot, ka visas šīs nodarbes ir svarīgas, jo tās veicina mazuļa garīgo attīstību. Bet vai zināt, ka arī uzturam te ir būtiska loma?
Arī smadzenes ir izsalkušas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NEVIENA MAMMA NAV TIK SLIKTA!
„Lai spētu labāk sekot bērnu attīstībai, gribu rosināt māmiņas interesēties par to, kādas uztveres un kustību iespējas ir raksturīgas bērniem katrā vecuma posmā,” saka Sarma Lindenberga, Bērnu klīniskas universitātes slimnīcas bērnu neiroloģe. „Vecākiem jāvēro, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam, un noteikti jārūpējas arī par pilnvērtīgu uzturu, kur pietiekamā daudzumā jābūt omega-3 taukskābēm. Tās vajadzīgas, lai bērna smadzenes tiktu galā ar lielo darbu: līdz 2 gadu vecumam viņš izzina tik daudz, cik mēs nespējam apgūt līdz 50 gadiem. Līdz 5 gadu vecumam bērnam ir jāsaņem maksimāli daudz informācijas, taču ne jau no datora, televizora vai monotonām spēlēm. Jārosina bērna zinātkāre un fantāzija, jādod iespēja pašam darboties, interesēties, izzināt. Darbā aizņemtās sievietes reizēm pārmet sev, ka esot sliktas mammas, jo nav pietiekami daudz laika bērniem. Bet es gribu teikt: neviena mamma nav slikta, un patiesībā daudz ko bērnam var dot arī tas, ka esat kopā pie ēdamgalda vai ceļā uz bērnudārzu.”
STRĀDĪGĀS SMADZENES
Kad bērns nāk pasaulē, viņa smadzenes sver aptuveni 400 gramu, bet čāpojošam divgadniekam jau ir gandrīz kilograms smadzeņu. Kad smadzenes izaugušas, tās aktīvi turpina attīstīties, jo arī pusaudži un pieaugušie savā sabiedriskajā, radošajā un intelektuālajā darbībā nepārtraukti apgūst kaut ko jaunu. Tāpēc smadzenēm vajadzīgs labs „būvmateriāls”, gluži kā kauliem kalcijs. Smadzenēm nepieciešamas polinepiesātinātās omega-3 taukskābes: alfalinolēnskābe (ALS) un dokozaheksaēnskābe (DHS). Zīdaiņi uzņem DHS ar mātes pienu, bet citiem jālieto uzturā treknās zivis: laši, siļķes, skumbrijas; savukārt ALS avots ir augu eļļas. Bet tas vēl nav viss.
10 PADOMI – KĀ RŪPĒTIES PAR SMADZENĒM:
1. Noteikti ēdiet brokastis.
2. Vingriniet atmiņu: reizi pa reizei spēlējiet atmiņas treniņam domātas spēles – pelēkajām šūniņām tā ir kā kārtīga sporta nodarbība.
3. Veiciniet bērnu smadzeņu labās puslodes attīstību, rosinot viņus darboties radoši: zīmēt, gleznot, spēlēt teātri vai muzicēt.
4. Divreiz nedēļā ēdienkartē iekļaujiet treknās zivis (lašus, siļķes, skumbrijas u.c.). Ja bērniem zivis ne visai garšo, izmēģiniet jaunas zivju ēdienu receptes, piemēram, sāļo laša torti.
5. Nodrošiniet pietiekami ilgu miegu. Jūtot miega badu, arī smadzenēm ir daudz grūtāk darboties.
6. Esiet kustīgi! 30 minūšu ilgas fiziskas nodarbības ne tikai nāk par labu lieliem un maziem, bet arī veicina jaunu smadzeņu šūnu veidošanos. Tāpēc ir labi braukt ar divriteni, peldēt, krustām šķērsām izstaigāt zooloģisko dārzu. Varbūt pat der padomāt par suņa iegādi?
7. Reizēm nedariet neko, bet tāpat vien atslābinieties un atpūtieties. Pārāk saspringta, ar dažādiem darbiem pieblīvēta diena rada stresu arī bērniem.
8. Izslēdziet televizoru! Labāk rosiniet bērnus lasīt grāmatas vai rotaļājoties laukā.
9. Izziniet pasauli kopīgi. Piemēram, pārlapojiet bērnu žurnālus un pārrunājiet tur izlasīto: tā bērns mācīsies veidot un paust savu viedokli.
10. Māciet bērnu dzīvot sabiedrībā, sadzīvot un sastrādāties ar citiem. Šim nolūkam var izmantot piemērus no viņa klases, sporta komandas u.c.