«Gan aptaukošanās, gan dažādas vīrusinfekcijas, tostarp arī gripa var kļūt par diabēta cēloni,» norāda endokrinoloģe Inga Rezgale. Viņas kabinetā 98% gadījumu nonāk pacienti, kam ir jau diagnosticēts vai tikai aizdomu līmenī iespējams diabēts. Atlikušajos 2% ir arī tie, kas aizraujas ar dažādām diētām un sabojā vielmaiņu. Diemžēl tikai apmēram 5 pacienti no 1000, kam jau ir konstatēts 2. tipa diabēts, ir gatavi pievērsties striktām diētām veselības uzlabošanas nolūkos.
«Diez vai laime slēpjas kādos noteiktos centimetros un notievējot tā pilnībā iestāsies,» uzskata AS «Veselības centru apvienība» poliklīnikas «Pulss 5» endokrinoloģe Inga Rezgale. Viņa savā kabinetā sastopas ar diviem pretējiem cilvēku tipiem. Vieni ir bijuši gatavi lietot dažādus notievēšanas līdzekļus, lai sasniegtu iedomāto mērķi, bet otriem jau ar esošām aptaukošanās problēmām trūkst gribasspēka ievērot diētu pat tad, kad tas ir īpaši nepieciešams veselības uzlabošanai.
Pirmajā gadījumā, kas raksturīgs pārmērīgiem tievētājiem, daktere Rezgale vēlas atgādināt, ka
katram ir sava ķermeņa uzbūve un vielmaiņa, kas nosaka, cik tālu ir iespējams notievēt dabīgi.
Un vienmēr pēc ikvienas tievēšanas, kad ir «nomesti» kilogrami, ir jāatceras, ka tā nav vienreizēja akcija, bet nebeidzams process, jo visu laiku ir jāseko saviem ēšanas un dzīvesveida paradumiem.
Otrā un lielākā grupa ir 2. tipa diabēta slimnieki, kas cieš no aptaukošanās. Diemžēl slimnieku skaits ar katru gadu pieaug. Proti, Latvijā kopumā 2013. gadā diabēts bija diagnosticēts 76595, bet 2014.gadā jau 79986 personām. Viņu šūnās ir pārāk daudz barības vielu, un tās ir zaudējušas jutīgumu pret hormonu insulīnu, kas organismā nokļuvušo cukuru pārvērš glikozē. Ja glikoze neveidojas, bet cukurs uzkrājas asinīs un caur nierēm kopā ar urīnu tiek izvadīts no organisma, tad šūnu enerģētiskais bads noved pie diabētam raksturīgām slimības izpausmēm – ādas jutīguma samazināšanās, neiroloģiskām saslimšanām, redzes traucējumiem, sirds slimībām, dažāda veida pietūkumiem u.c. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 37% no 2014. gadā reģistrētajiem slimniekiem diabēts ir raisījis komplikācijas tieši sirds un asinsvadu slimību kontekstā – tai skaitā miokarda infarktu, insultu, stenokardiju u.c. Neproporcionāli liels ir saslimušo skaits tieši Latgalē.
Endokrinoloģe Rezgale stāsta, ka tikai kādi
5 pacienti no 1000, kurus viņa ārstē, kam ir konstatēts diabēts, ir gatavi strikti pievērsties diētai,
lai uzlabotu veselību. «No diabēta nevar izārstēties, bet var uz kādu laiku panākt cukura normalizēšanos asinīs,» skaidro ārste. Tā ir cīņa visa mūža garumā. Tādēļ ir svarīgi domāt par veselīgu uzturu, aktīvu dzīvesveidu, kā arī lietot medikamentus. Diemžēl lielākā daļa izvēlas tikai pēdējo.
Ar otrā tipa diabētu var saslimt, ja jau ģimenē kādam senčos ir bijusi šī problēma, bet arī pārslimojot dažādas vīrusinfekcijas - tai skaitā gripu. Cukura diabētu sākotnējā stadijā nav iespējams noteikt, ja vien nav veiktas analīzes. Tādēļ ir būtiski vismaz reizi gadā veikt analīzes un, ja cukura līmeņa rādītājs ir lielāks kā 7 vai ir citas mazākās aizdomas par diabētu, vajag doties pie endokrinologa, kas ir tiešās pieejamības speciālists, kam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.
«Ēdot saldumus, nevar iegūt diabētu, taču no infekcijas slimībām gan,» saka daktere Rezgale, atspēkojot populāro mītu. Tādēļ
viņa iesaka rūdīties un stiprināt savu imunitāti, lai vīrusi «neliptu» klāt.
Kā arī atgādina, ka dažādu neveselīgu kārumu ēšana ir pieraduma jautājums. «Viss ir galvā,» uzskata ārste, jo organismam nepieciešamos vitamīnus var uzņemt, ēdot sabalansētu pārtiku un kūkas aizstājot ar žāvētiem augļiem, kuros arī ir cukurs, kas sniedz enerģiju.
