...un kad desertu baudi mirgojošā pavasara zālē kopā ar gliemežiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Foto : Beāte Ligere

Man šķiet, ka mūsdienu pasaulē, kur ik dienas sevī uzsūcam informācijas upes un esam spiesti pārvarēt ikdienas uzdevumu kalnus, negaidīts ikdienas pārsteigums, kurš tev nozog īstu smaidu līdz ausīm un liek sirsniņai apmest mazītiņu, bet spriganu kūleni, ir zelta vērtē... Tādi ik uz soļa negadās, un, pat ja meklēsi ar varu, tas var kā jāņtārpiņš sākt koķetēt ar tumsu un pazust. Tā notiek ar pārsteiguma mirkli, kuru mēs apzināti gribam noķert aiz astes. Ziniet, man palaimējās, jo pavisam nesen paviesojos vietā, kur katrs mirklis ausī iečukstēja: «...pārsteigums!» un nebija pat laika domāt, kas sekos tālāk...

27. un 28. martā Dizaina Manifestācija: Ēdiena pastaigas ietvaros norisinājās īpašs un neatkārtojams radošās apvienības «Skudras Metropole» rīkotais seanss DIZAINS+/-MALTĪTE – neparastas vakariņas 4 kārtās.

Kurš gan no mums, īpaši ja mīlam skaistas lietas, dabu un mākslu, nepazīst Gundegas Skudriņas vārdu! Šī enerģijas un sirsnības pilnā dvēseles saimniece, domājams, daudzus no mums ir iedvesmojusi ko radīt arī pašām. Taču šoreiz nebūs stāsts par šo krāšņo personību - ļausim jums pašiem ielūkoties nesen notikušajā gastronomiskā performancē

«Dizains+/-maltīte», kuru izveidojuši neviens cits kā Gundegas talants un dizainera, scenogrāfa Mārča Ziemiņa radošās idejas.
Foto: Foto : Beāte Ligere

Kā stāsta performances idejas autore, šoreiz projektā visa uzmanība tika pievērsta dizaina un gastronomijas saderībai - kā šīs pasaules spēj draudzēties, saderēt un papildināt cita citu, kā arī savstarpēji kontrastēt un, kas zina, arī iznīcināt...

«Tā ir sava veida satikšanās... Iesaiste, impulss, iniciatīva vai tieši otrādi..

Vakariņas ir stāsts par kopā būšanu, jaunām garšu niansēm, par līdzdalību, sniedzot otram, saņemt vairāk...»

noslēpumaini par vakariņām runā autore. «Mēs pētījām cilvēciskās kaislības.. Vakariņas neapšaubāmi ir socializēšanās process. Cik ļoti mēs protam sadarboties, vai ļaujamies provokācijām, kas spēlē galveno lomu Ego notis personīgā simfonijā, vai tomēr svarīgāka ir cilvēciskā pretimnākšana?»

Interesanti, ka šie Gundegas vārdi top skaidri, vien kad esi procesa nepastarpināts dalībnieks - esi starp 20 «izredzētajiem» vakariņu dalībniekiem, kuri 2,5 stundas vienojas gastronomiskā garšu dejā pie viena galda. Jau pirmā nianse - vienota salvete, kas čūskas garumā visu vakariņu laiku gulēs uz vienā galda rindā sēdošo ceļgaliem, liek saprast, ka piedzīvojumu kuģī mēs sēdīsimies visi kopā: jauni - veci, gari - īsi, tie, kas prot dziedāt, skaļāk smieties vai vienkārši dod priekšroku garšas kārpiņu baudījumam. Mmmm... un baudījums bija!

«Pārsteidzošie momenti un pārsteigumi tika radīti ar mērķi vairāk atklāt dizaina un gastronomijas robežas. Vienā no vakariņu kārtām likām visiem vienā pusē galda sēdošajiem vienoties konkrētam mērķim.

Īpaši radītās uzkodas visiem kopā bija jābauda ar gigantisku septiņmetrīgu dakšu.

Paēst var tikai tad, ja visa rinda spēj vienoties par rīcības plānu,» vakariņas detaļas pārrunā Skudriņa.

Foto: Foto : Beāte Ligere

Šī dakša bija tikai viens no izaicinājumiem savstarpēji vienoties, lai performance izdotos. Piemēram, kādā no mirkļiem tika iznestas uzkodas, kuras vēstīja: «pacienā citu un tad cienājies pats» - līdz ar to

tev ir tas gods ar dakšiņu pacienāt sev pretī sēdošo personu, kuru redzi pirmo reizi!

Arī pamatēdiena pasniegšanas koncepts - kas bija dambretes spēle - bija baudāms, vien vienojoties ar nu jau mazliet labāk pazīstamo sev pretī sēdošo personu.

Foto: Foto : Beāte Ligere

Tobrīd

gaisā virmoja prieks, jaunas iepazīšanās, draudzīgi smaidi, pieklusinātas domas un azarts...

Vēlme zināt, kas būs tālāk...

Un tālāk notika vislielākais brīnums - galds transformējās un mūsu priekšā atklājās smaržīgs pavasara zāles mauriņš, kuru bezgala romantisku padarīja gaismiņas un rotaļīgie gliemežvāki. Un beidzot es ieraudzīju, kā no malas izskatās cilvēki, kuri tik ļoti jau alkst pavasara -

kā katrs no mums izmantoja izdevību skart sulīgi zaļos zāles stiebriņus

- paijāt tos un nekautrējoties noliekties pie tiem, lai ieelpotu šo pavasari.

Foto: Foto : Beāte Ligere

«Kāpēc zālīte? Protams, mēs pieskaņojamies gadalaikam. Pavasaris, pirmie asni, kas traucas pretim saulei, tieši tāpat kā mēs, saguruši pēc ziemas, ilgojamies zaļumu, dzīvības sulas un prieka,» atbild Gundega Skudriņa.

Un beigās pati odziņa šim piedzīvojumam!

Ne pie kura katra viesojoties, tu esi gatavs apēst spuldzīti! Pie Gundegas tas notika...

«Vēlējāmies pateikt, ka pavasaris ir īstais brīdis, lai iedegtu gaismu sevī, tieši tāpēc tapa ēdamlampas, kuru dizainers ir Māris Ziemiņš, bet praktisko izpildījumu paveica pavārs Andris Jugāns. Kad ārējā gaisma un iekšējā līdzsvarojas, tad iestājas harmonija...» komentē māksliniece.

Paldies, Gundega, un gaidām jau nākamos tavus projektus, jo tie tev patiešām izdodas!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu