20% ļaundabīgo audzēju Latvijā ir iedzimti. (11)

Divu medicīnisku institūciju - Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pārmantotā vēža institūta un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) Pārmantotā vēža konsultatīvā kabineta - speciālistu apzinātie jaunākie dati par saslimstību ar vēzi liecina, ka Latvijā apmēram 20% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem varētu būt pārmantoti. Tas nozīmē, ka audzēja attīstību nosaka noteikti gēnu defekti jeb mutācijas, ko kāds no vecākiem var nodot saviem pēcnācējiem. Pārējos 80% gadījumu ļaundabīgā audzēja attīstībā noteicošā loma ir dažādiem citiem faktoriem. Lielais ielaisto audzēju īpatsvars ir ļoti būtiska Latvijas veselības aprūpes problēma. Saskaņā ar Latvijas vēža slimnieku reģistra datiem 2000. gadā Latvijā ļaundabīgie audzēji I vai II stadijā tika atklāti tikai 39,7% gadījumu, pārējos gadījumos ļaundabīgie audzēji tika konstatēti jau III vai IV stadijā. Agrīni atklāta vēža gadījumos pacientiem būtiski palielinās efektīvas ārstēšanās iespējas, taču arī 2002. gadā tikai 40.3% pacientiem ļaundabīgie audzēji ir atklāti I un II stadijā. Latvijā 2002. gada beigās uzskaitē bija 50 395 onkoloģiskie pacienti, bet kopējais pirmo reizi diagnosticēto vēža slimnieku skaits pagājušajā gadā bija 8977 cilvēku. "Viens no pamatrisinājumiem, lai audzēju diagnosticētu agrīnā stadijā vai arī mēģinātu novērst tā attīstību vispār, ir personu apzināšana, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi. Viena no šādām riska grupām ir ģimenes, kurās audzēji novērojami vairākiem ģimenes locekļiem. Pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, rodas iespējas paredzēt, agrīni diagnosticēt un pat novērst vēža attīstību ģimenēs ar pārmantotiem audzējiem", saka Dr. Arvīds Irmejs, RSU Pārmantotā vēža institūta galvenais speciālists. Lai izvērtētu Latvijas iedzīvotāju iespējamo saslimšanas risku ar pārmantotiem ļaundabīgiem audzējiem, 2002. gada vidū nodibinātas divas medicīniskas institūcijas - RSU Pārmantotā vēža institūts un P. Stradiņa KUS Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets. Strādājot ciešā sadarbībā, šo institūciju speciālisti ir atklājuši 80 Latvijas iedzīvotāju ģimenes, kuru locekļiem ir iespējams pārmantots krūts - olnīcu vēzis, un 25 ģimenes ar aizdomām par iedzimtu resnās un taisnās zarnas vēzi. Taču mediķi uzskata, ka reālais iedzimtā vēža pacientu skaits Latvijā ir daudz lielāks. Diemžēl iedzīvotāju informētības līmenis par pārmantotā vēža riska faktoriem ir ļoti nepietiekams, radot nopietnu šķērsli agrīnai vēža diagnostikai "90. gadu sākumā, strauji attīstoties ģenētikas zinātnei, tika atklātas vairākas gēnu mutācijas, kuras pārmantojas no paaudzes paaudzē un nosaka pārmantotu krūts, olnīcu, resnās zarnas u.c. ļaundabīgu audzēju attīstību. Šobrīd pārmantoto audzēju atklāšana un profilaktisko pasākumu veikšana riska grupā esošajām personām pasaulē tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajiem onkoloģisko slimību ārstēšanas virzieniem. Tāpēc esam lepni par mūsu speciālistu veiksmīgi aizsākto darbu. Aicinām savlaicīgi vērsties pie ārsta, neignorējot atbildību par savu un savu ģimenes locekļu veselību, ja vien ir kaut mazākās aizdomas par pārmantotu ļaundabīgu audzēju iespējamību," saka Māris Pļaviņš, P. Stradiņa KUS direktors. Pārmantota krūts – olnīcu vēža gadījumā, kā arī pārmantota resnās un taisnās zarnas vēža gadījumā ir iespējama audzēju ierosinošo gēnu defektu ģenētiska izmeklēšana. Medicīniski pamatotu indikāciju gadījumā, ģenētiskie izmeklējumi ir bezmaksas. Taču arī tad, ja pacients pats vēlas noskaidrot, vai viņam nepastāv pārmantotu audzēju risks, ir iespējams gan saņemt konsultāciju, gan veikt ģenētiskos izmeklējumus. Konsultācija bez ģimenes ārsta nosūtījuma tad izmaksā 10 Ls, savukārt, ģenētiskā analīze, piemēram, pārmantota krūts – olnīcu vēža gadījumā - apmēram 60 Ls. Salīdzinājumam, Amerikas Savienotajās Valstīs līdzīga analīze maksā apmēram 1000 USD. Šādas iespējas Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvātas, pateicoties mūsu speciālistu iedibinātajai starptautiskajai sadarbībai - Rīgas Stradiņa Universitāte Eiropas Komisijas zinātnisko programmu ietvaros sadarbojas ar pārmantotā vēža centriem Vācijā, Holandē, Polijā, Anglijā, Francijā, u.c. valstīs. Tas palīdz ne tikai vairāk izpētīt pārmantoto audzēju izplatību un īpatnības, bet arī nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo ģenētisko izmeklējumu salīdzinoši zemās izmaksas . Diemžēl līdz šim pārmantoto audzēju pacientu aprūpes programmai Latvijā nav izdevies iegūt pat minimālu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Ja pacientam ar pārmantotu audzēju tiek konstatēts gēnu defekts jeb mutācija, ir iespējama daudz precīzāka un pamatotāka ārstēšanas metožu izvēle. Tāpat iespējama daudz precīzāka slimības attīstības riska noteikšana veselajiem asinsradiniekiem, kuriem tiek konstatētas audzēju ierosinošās gēnu mutācijas, iespējama profilaktisku izmeklējumu un ārstēšanas uzsākšana, lai audzēju atklātu pēc iespējas agrīnā stadijā vai novērstu tā attīstību. Pārmantotā vēža speciālista palīdzība obligāti būtu jāmeklē gadījumos, ja: 1. ģimenē vismaz divi asinsradinieki slimojuši ar krūts, olnīcu vai resnās/taisnās zarnas, priekšdziedzera vēzi, 2. ģimenē krūts vēzis diagnosticēts pirms 40 gadu vecuma; konstatēts krūts vēzis vīriešiem; vienai personai konstatēts gan krūts, gan olnīcu vēzis, 3. ģimenē vismaz trīs pirmās pakāpes asinsradinieki (piemēram dēls, tēvs, tēva māsa) ir slimojuši ar jebkāda veida ļaundabīgu audzēju. Visbiežāk sastopams tieši pārmantotais krūts, olnīcu un resnās zarnas vēzis. Retāk novērojami pārmantoti priekšdziedzera, kuņģa, nieru, ādas u.c. vēža gadījumi. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr kopumā, gēnu izmaiņu gadījumā risks dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju ir 50 – 90%. Pārmantoto audzēju gadījumā slimība biežāk attīstās gados jauniem cilvēkiem, raksturīga vairāku audzēju attīstība vienlaicīgi, vai ar laika intervālu. Varbūtība, ka bērni pārmantos slimību no saviem vecākiem, ir 50%. Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets atrodas P. Stradiņa slimnīcas 24. korpusā, kontakttālrunis 7069974.