Pagājušā gadsimta pašā sākumā kāds Francijas aptiekārs veica ko ļoti neparastu savam amatam. Kad pie viņa kā ik dienu vērsās pacienti pēc miega zālēm, viņš ieteica tās nepirkt. „ Bet ko tad mums darīt?” jautāja pārsteigtie pacienti. „Iedvesiet sev domu par miegu,” atbildēja aptiekārs. Šis aptiekārs, Emīls Kue, kas medikamentu vietā piedāvāja pašiedvesmu, ar savu netipisko rīcību ir minams kā suģestijas metodes pamatlicējs psihoterapijā.
Pašiedvesma savā labā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tici, ka to sasniegsi
Viņš saviem pacientiem ieteica rītos un vakaros vairākas reizes, līdz pat 20, atkārtot sev vienu frāzi: "Ar katru dienu man kļūst arvien labāk un labāk, visās nozīmēs." "Mūsu darbības virzošais mehānisms ir nevis griba, bet iztēles spēks." Šī Kue frāze ir ienākusi vēsturē, saglabājot savu aktualitāti arī mūsdienās. Kue secināja, ka katrs cilvēks var pats sevi nohipnotizēt, un viņš paskaidroja saviem pacientiem, ka izveseļošanās no slimības var tikt panākta ar pašiedvesmas palīdzību. Viņš teica apmēram tā: "Iemācieties sevi ārstēt paši, tas ir jūsu spēkos; es pats vēl nevienu neesmu izārstējis. Šī spēja ir ielikta jūsos pašos. Piesauciet palīgā savu garu un lieciet tam kalpot jūsu fiziskajai un garīgajai veselībai. Tas jums kalpos. Tas jūs izārstēs, jūs atgūsiet spēku un veselību." Tomēr Kue uzsvēra, ka suģestijas metode neļauj pilnībā atteikties no medicīniskas ārstēšanas. Vienlaikus tā ir pietiekami efektīva, lai, apejot medicīnas lauku, cilvēks, izmantojot savus spēkus, veiksmīgi vadītu savu noskaņojumu, veiksmīgi audzinātu pats sevi un savus bērnus.
Ja, vēloties kaut ko nozīmīgu sasniegt, pie sevis domājat: „Būtu labi to sasniegt, bet... droši vien man nekas nesanāks,” - tad, lai cik arī spēku pieliktu, jums nekas neiznāks. Tieši tāpat ir ar nelaimīgo kaitīgo vārdiņu – pacentīšos. Šā vārda bezapzinīgajā (slēptajā, cilvēka bezapziņai uztveramajā) saturā jau pašā par sevi ir ieliktas šaubas, šķēršļu pārvarēšana un neveiksmes gaidīšana. Tāpēc, nosakot sev mērķi, necentieties tam pietuvoties, bet TICIET, KA JŪS TO NOTEIKTI SASNIEGSIET!
Kad cilvēku nomoka bezmiegs, tad parasti, jau liekoties gultā, viņš iepriekš zina, ka aizmigt nevarēs. Tomēr viņš aizver acis un sāk no visa spēka censties, protams, gaidīto miegu aizdzenot arvien tālāk un tālāk. Beidzot, kad ir jau pavisam pārmocījies, viņš uz mirkli aizmirst savus centienus aizmigt un … lēnām aizmieg. Kas notiek? Kāpēc gan no sirds uzstādīts mērķis nevar piepildīties? Tāpēc, ka, cenšoties to sasniegt, savai zemapziņai dodat pavisam pretēju uzdevumu - sagādāt šķēršļus, kas jums būtu jāpārvar. Jo savā iztēlē ar šo vārdu ieslēdzat bildes, kur redzat sevi mokāmies bezmiegā, izmisumā svaidāmies no viena sāna uz otru. Un šī bilde ir konfliktā ar jūsu vēlmi. Griba – jūsu apzinīgā daļa - ir konfliktā ar iztēli – jūsu zemapziņu. Tas ir tā, it kā griba (apziņa) teiktu "es gribu", bet iztēle (bezapziņa) - "es nevaru". Un zemapziņa vienmēr uzvarēs! Vēlaties pārliecināties? Katrs taču ir piedzīvojis, ka pēkšņi no atmiņas izkrīt kāds labi zināms vārds – tepat jau mēles galā ir. Tomēr, jo vairāk cenšaties to atcerēties, jo grūtāk ir, tas neparko nenāk prātā. Taču, kad domu "es aizmirsu" nomaināt ar "es atcerēšos", jau pēc īsa laika sprīža bez jebkādas piepūles vārds patiešām uzpeld apziņā. Un vai līdzīgi nav ar smieklu lēkmēm - kad vēlaties to nobremzēt, tā tikai kļūst vēl spēcīgāka. Es gribu, bet nevaru, un, lai uz ko tas attiektos, iztēle, kurā (nav svarīgi, cik tēlaini un detalizēti) redzat situāciju neveiksmīgu, ņems virsroku. Arī tik svarīgā jomā kā seksuālās attiecības. Tikko sāksiet censties...
Un pacients, kurš vēlas būt vesels, tomēr iekšēji šaubās, redzot sevi slimu un pat mirstošu, ļoti apgrūtina, bremzē savu izveseļošanos. Tāpēc, ja pacients tic savam ārstam, kurš pat visnežēlīgākajos apstākļos spēj suģestēt pacientam pārliecību par labu iznākumu, šī suģestija kļūst par pašsuģestiju, jo bezapziņas bilde nomainās ar sevis kā vesela cilvēka saskatīšanu.
Kas tad īsti ir suģestija jeb iedvesma?
Patiesībā tā pati pašsuģestija, kas ir palaista vaļā otrā cilvēkā, kurš tanī brīdī tiek suģestēts. Pašiedvesma savukārt ir kādas noteiktas domas iestādīšana sevī pašā. Mēs varam veikt otram suģestiju, taču, ja šā cilvēka bezapziņa šo iedvesmu neuztvers, tad rezultāta nebūs. Kā to izdarīt pareizi un sev vēlamā veidā? Patiesībā mēs to darām nepārtraukti savā ikdienā, taču diemžēl lielā mērā arī sev par kaitējumu. Ir daudz cilvēku, kas ir laimīgi vai nelaimīgi tieši tāpēc, ka iedomājas savā iztēlē sevi kā laimīgus vai nelaimīgus. Lai veiksmīgi sevi suģestētu sev vēlamā virzienā, svarīgākais ir viens – pašiedvesmas lietošanai jānotiek bez jebkādas gribas līdzdalības. Jo, ja jūsu griba ir konfliktā ar bezapziņu, tad efekts būs tieši pretējs gaidītajam. Tātad tā vietā, lai AUDZINĀTU savu gribasspēku, attīstīsim iztēli. Tomēr atcerieties! Pašiedvesma ir spēcīgs ierocis. Ja to izmanto nevērīgi un neapzināti, tā var nopietni ievainot vai pat nogalināt cilvēku. Un otrādi, ja to izmanto apzināti, tā var izglābt cilvēku. Par to var teikt to pašu, ko Ezops teicis par spēju runāt: "Tā vienlaicīgi ir vislabākā un vissliktākā lieta pasaulē." Pašiedvesma nevar būt aizstājējs medicīniskai ārstēšanai, taču tā ir vērtīgs izveseļošanās gaitas paātrinātājs. To apliecina autogēnā treniņa pieredze, ko mērķtiecīgi izmanto arī medicīnā. Pašiedvesma jau pēc savas būtības ir hipnozes un pašhipnozes stūrakmens. Un, ja man ir īsi un kodolīgi jāizklāsta, kā tad to īsti lietot, es saku:
1) pārstājiet censties, tā vietā formulējiet savus mērķus – pozitīvā veidā. Es vēlos viegli iemigt dziļā un veselīgā miegā. Nevis – es vēlos tikt vaļā no bezmiega un nakts murgiem;
2) tad atslābinieties, atbrīvojieties un ļaujiet strādāt savai bezapziņai. Tas nozīmē - veiciet iztēles vingrinājumus, kuros iztēlojaties sevi sasniegušu savu mērķi un tos pozitīvos efektus, kas no tā izriet;
3) varat izmantot autogēnā treniņa metodes, kas pašas par sevi jau ir pašsuģestijas treniņš un lieliski sāk nepieciešamo kontaktu ar zemapziņu;
4) veiciet šo suģestiju pietiekami regulāri, vēlams ik dienas vienā laikā;
5) Atcerieties, ka vislabākais laiks pašsuģestijai ir pamošanās un aizmigšanas brīdis, kad apziņa vēl ir ciešā kontaktā ar gudro bezapziņas pasauli. Tāpēc no rīta uzreiz neleciet no gultas ārā, bet palieciet guļus un sakiet sev: „Es esmu pamodies jaunai dienai savā dzīvē. Es esmu gatavs un atvērts tai. Es esmu zinātkārs šim vienreizējam piedzīvojumam – dzīvot šo dienu.” Vai arī: „Ar katru dienu mana veselība kļūst stiprāka.” „Es ļaujos, lai mans prāts atveras un pieņem visas labās un pozitīvās lietas manā dzīvē. Jaunas idejas rodas manā prātā, un es varu uzlabot savas dzīves kvalitāti visādos veidos.” „Es atklāju arvien vairāk un vairāk to labo lietu, ko veicu savā dzīvē. Es turu augstu paceltu galvu, jo tagad jūtos apmierināts ar sevi.” Varat atkārtot arī Kue vārdus, kas pirms 100 gadiem spēja ārstēt un stiprināt daudzus pacientus: "Ar katru dienu man kļūst arvien labāk un labāk, visās nozīmēs."
6) varat sev fonā uzlikt relaksējošu mūziku, iekārtoties ērti un 10-15 minūtes atkārtot sev aktuālās frāzes vai veikt iztēles ainas par nākotnē notiekošām pozitīvām pārmaiņām;
7) galu galā varat vērsties pie zinoša psihologa vai psihoterapeita, kas jums palīdzēs apgūt pašsuģestijas metodi. Šādu palīdzību saņemt ieteikšu arī tiem, kam, mēģinot sevi suģestēt, rezultāts ir pretējs cerētajam. Tas liecina par iekšēju konfliktu, un te tomēr noderēs speciālista padoms un vadība. Vēl daži vārdi par to, kā suģestiju mērķtiecīgi un apzinīgi varat izmantot savu bērnu audzināšanā (neapzinīgi to jau tāpat lietojat, jautājums – vai vienmēr veiksmīgi). Kad bērns vakarā iemieg vai pat jau ir iemidzis, klusā balsī nosauciet visu to, ko un kā jūs gribat viņā redzēt. Sakiet: "Tu man esi gudrs un patstāvīgs. Tu esi vesels un spēcīgs" – utt. Uzmanieties teikt – "es vēlos, lai tu neesi slinks", piemēram, jo šajā brīdī zemapziņa dzird "esi slinks". Bērna apziņa šajā laikā jau guļ vai arī sāk atslābt, tā vietā viņa bezapziņa jūs labi dzird un uztver, un tā ir ļoti paklausīga, īpaši jums. Un bērns ar katru dienu kļūs arvien vairāk tāds, kādu viņu vēlaties redzēt. Padomājiet, kas notiek ar bērna pašapziņu un ticību sev, ja vienīgais, priekš kā vecākiem vakarā pie bērna gultiņas atliek laiks, ir tam pateikt: “Nu kāpēc man ir tāds sods ar tevi, kāpēc tu slikti mācies, kā es esmu no tevis noguris…”
Apzinieties savas spējas un lietojiet tās saprātīgi, ar mīlestību pret sevi un citiem!
Un, ja ceļam pārskrien melns kaķis, atcerieties, ka melnie kaķi ir visveiksmīgākie mednieki, un jums būs veiksmīga diena ar dzīvei vērtīgu medījumu.