Lidotspēja, peldētspēja, aerodinamiskās īpašības, arī gravitācijas likums - to visu cilvēks ir apguvis, nonākot saskarsmē ar dabu. Un, lai arī ir jau 21. gadsimts un pasaulē valda tehnoloģijas, aizvien ir jomas, kurās varam mācīties no dzīvās radības.
Ķīniešu pētnieks Jubo Fans no Beihangas universitātes Pekinā un Mings Žangs no Honkongas Politehniskās universitātes savas zināšanas un apņēmību likuši lietā, lai pētītu dzeņus un nākotnē palīdzētu izstrādāt sistēmas, kas, piemēram, motobraucējus un sportistus pasargātu no smagām galvas traumām.
Dzenis spēj ilgi un ar lielu spēku kalt koka stumbru, taču negūst pat ne mazākos smadzeņu bojājumus. Lai noskaidrotu, kā tas iespējams, pētnieki izmantojuši divas ātrdarbīgas videokameras, ar ko iemūžinātas dzeņa kustības, sēžot uz koka stumbra, un skenerus nolūkā uzzināt putna galvaskausa īpatnības - kaulu tilpumu, blīvumu un biezumu.
Pētniecības gaitā atklājušies interesanti fakti par dzeņa galvaskausu un knābi, proti, izrādās, ka galvaskauss vietām ir poraināks, savukārt knābja apakšējā un augšējā daļa nav vienādā garumā. Šie faktori tad arī esot daļa no evolūcijas laikā izveidojušās amortizācijas sistēmas, kas dzenim ļauj mežā "strādāt", nenodarot sev ļaunumu.
