«Savienojot datora veidotu dizainu ar konkrēta cilvēka datiem, 3D printeri būs spējīgi sintezēt mākslīgas šūnas, audus, asinsvadus, orgānu daļas un pat veselus orgānus, šādi paaugstinot pacienta dzīves kvalitāti un palielinot dzīvildzi. Pacientam, kas cietis nelaimes gadījumā, mēģenē varēs tikt uzsintezēta roka, vai arī 3D printerī izdrukāta mākslīga sirds - tas vairs nav zinātniskās fantastikas sižets, bet laika jautājums,» saka pētnieks.
I.Skadiņš norāda, ka materiālzinātnes straujos attīstības tempus nosaka ekonomiskās vajadzības. «Valstij nepieciešami darbspējīgi iedzīvotāji, bet veselības aprūpē nepieciešams samazināt ārstēšanas izmaksas, piemēram, gultas dienu skaitu uz vienu pacientu». Mikrobiologs pats savā promocijas pētījumā pievērsās tam, kā ar antibiotiskām vielām impregnēti kompozītmateriāli darbojas in vitro (laboratorijā) un in vivo (organismā).
Šogad novembrī aizstāvētais darbs ir nozīmīgs ieguldījums ne vien teorētiskajā mikrobioloģijā, bet arī praktiskajā medicīnā. Zinātniski izdevies pierādīt to, ka kompozītmateriāli, kas piesūcināti ar konkrētām antibiotiskām vielām un bionoārdāmiem polimēriem, ievērojami samazina pēcoperācijas riskus: dažādas infekcijas, lielu brūču apgrūtinātu dzīšanu utt. Līdz ar to mediķi pētījuma rezultātus var tiešā veidā izmantot klīniskajā darbā, un tas jau tiek darīts gan sejas un žokļu ķirurģijā, gan ortopēdijā. Patlaban biomateriālos antibiotikas izdalās īsā laika periodā, bet nākotnē mediķiem varētu būt pieejami tādi biomateriāli, kas cilvēka ķermenī antibiotiskās vielas izdala ilgāk, turklāt izdala nevis vienu, bet dažādas antibiotikas, lēš I.Skadiņš.
Īstenojot pētījumu, I.Skadiņš sadarbojās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, kas ir viens no biomateriālu sintēzes flagmaņiem Latvijā. Tādējādi šis promocijas darbs iezīmējis pozitīvu tendenci - starpdisciplināru sadarbību starp universitātēm. «Lai iegūtu perfekto biomateriālu, tādu, kas ir antibakteriāls, kas piesaista, piemēram, kaulus veidojošās šūnas, bet vienlaikus tāds, kuru neatgrūž organisma imūnsistēma, kā arī ir ķirurgam ērts, nevar iztikt bez mikrobiologu, morfologu, farmaceitu, ķīmiķu, inženieru un mediķu kopdarba,» norāda pētnieks, piebilstot, ka RSU un RTU sadarbība biomateriālu izpētē turpinās.
