Dzīves un veselības grāvējs alkohols (28)

Kopš 2006. gada oktobra, kad pēc nelegālā alkohola jeb tautā sauktās krutkas lietošanas Preiļu slimnīcā ar smagiem aknu bojājumiem nonāca vairāki cilvēki, ir pagājis vairāk nekā pusgads, tomēr problēma joprojām ir aktuāla.

Kā liecina Sabiedrības veselības aģentūras apkopotie dati, kopš 2007. gada 1. marta līdz 1. jūlijam toksisks aknu bojājums jeb hepatīts (viens no biežākajiem tā cēloņiem ir nekvalitatīva alkohola lietošana) konstatēts 61 cilvēkam, no tiem 4 letāli gadījumi. Minētā diagnoze uzstādīta 45 vīriešiem un 16 sievietēm. Pārsvarā ar toksisko aknu bojājumu slimo 41 līdz 60 gadus veci cilvēki. 51 toksiskā hepatīta upuris nestrādā vai ir bezdarbnieks. 50 saslimušie atzinuši, ka alkoholu lieto katru dienu vai apmēram reizi nedēļā. Pašlaik visvairāk saslimušo dzīvo Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajonā.

Minētie dramatiskie dati speciālistiem atkārtoti liek skaidrot jautājumus, kas saistīti ar alkoholu un tā lietošanu.

Stipri noreibis un saindējies

Par saindēšanos ar alkoholu var uzskatīt brīdi, kad persona ir stiprā alkohola reibumā. Ja šajā stāvoklī ir zaudēta samaņa, iespējama arī trauma vai kādas citas slimības saasināšanās vai pat lēkme (sirds ritma traucējumi, hipoglikēmija, epilepsija, smadzeņu asinsrites traucējumi u. c.). Alkohols palielina arī daudzu medikamentu (tajā skaitā opioīdu, miega zāļu) iedarbību, piemēram, paralizē centrālās nervu sistēmas (arī elpošanas centru) darbību. Alkohols kombinācijā ar minētajiem medikamentiem var izraisīt nāvi.

Četru promiļu etanola līmenis asinīs var izraisīt nāvi cilvēkam, kas nav pieradis lietot alkoholu, toties alkohola atkarīgais ar tik augstu etanola līmeni asinīs var būt pie pilnas samaņas. Bezsamaņā esošs cilvēks vienmēr ir potenciālā veselībai bīstamā stāvoklī – elpošana bieži ir gārdzoša, parasti iereibušais nereaģē uz sāpēm, pulss ir ātrs un virspusējs, acu zīlītes vāji reaģē uz gaismu, bet refleksi ir pavājinājušies.

Cilvēkam, kas ir saindējies ar alkoholu, noteikti jāsniedz medicīniskā palīdzība.

Cieš viss organisms

Pastāv uzskats, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas. Alkohols ir spēcīga narkotika, kas rada atkarību, īpaši, ja to lieto daudz un bieži.

Alkohola ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu. Alkohola lietošana cilvēka organismā izraisa divējādas sekas – pirmā reakcija uz iedzerto alkohola devu ir nedabīgi pacilāts garastāvoklis, atraisītība, vaļsirdība un dažādi citi uzvedības traucējumi, savukārt ilgstoša alkohola lietošana izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas – pilnīgu atkarību no alkohola ar personības degradāciju, daudzu orgānu un to sistēmu bojājumus.

Aknas ir ļoti jutīgas pret alkohola toksisko iedarbību. Alkoholiķiem ar stāžu rodas smagas pārmaiņas aknās: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Aknu taukaino hepatozi raksturo tauku uzkrāšanās aknās. Alkohola hepatīts ir nopietnāks – aknu šūnas iekaist un iet bojā. Ja cilvēks pārtrauc lietot alkoholu un ārstējas, šis stāvoklis ir atgriezenisks. Ja viņš to nedara, iznākums var būt letāls. Dzīvību apdraudošākais aknu bojājums ir ciroze – hronisks aknu iekaisums ar aknu šūnu bojāeju un rētaudu veidošanos. Ciroze attīstās, ja alkoholiskie dzērieni tiek lietoti daudz un regulāri.

Alkohols bojā kuņģa un zarnu, kā arī mutes gļotādas. Uz kuņģi un zarnām alkohola toksiskā iedarbība ir novērojama visātrāk un visizteiktāk. Ja stiprie alkoholiskie dzērieni tiek bieži lietoti, asinsvadi mutes dobumā, barības vadā paliek paplašināti, to gļotāda tiek stipri kairināta. Tādējādi reibinošo dzērienu lietotājiem nereti novēro mutes dobuma, rīkles un barības vada gļotādas iekaisumus.

Savukārt, turpinot alkoholisko dzērienu lietošanu un kairinot kuņģa gļotādu, tas var izraisīt akūtu, kā arī vēlāk hronisku gastrītu. Bieža zarnu gļotādas kairināšana ar alkoholu izraisa dažādus zarnu gļotādas bojājumus un iekaisumus: tievās zarnas iekaisumu, kā arī tievās zarnas vēzi. Var rasties arī aizkuņģa dziedzera iekaisums – pankreatīts. Alkohola izraisīto asinsrites traucējumu dēļ aizkuņģa dziedzerī veidojas tūska, rodas asinsizplūdumi un, visbeidzot, atmirst audi.

Alkoholatkarīgie cilvēki bieži slimo ar urīnceļu infekcijām un nieru bļodiņu iekaisumu, nieru mazspēju. Alus dzērājiem bieži vien ir slimas ne tikai nieres, bet arī urīnpūslis un urīnceļi.

Garantēta priekšlaicīga novecošana

Līdzīgi citām narkotiskām vielām arī alkohola iedarbībai uz centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šajā stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme.

Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina palielināties, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šajā stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Alkoholatkarīgajiem trīs reizes biežāk nekā alkohola nelietotājiem ir plaušu, rīkles, elpvada un bronhu bojājumi. Viņiem var attīstīties balss aizsmakums un klepus, bronhīts un pat plaušu karsonis. Dažkārt var pievienoties arī aizdusa, kas pastiprinās fiziskas slodzes laikā.

Alkohols veicina organisma priekšlaicīgu novecošanu: alkoholiķiem izkrīt zobi un mati, lūst nagi, rodas grumbas, āda zaudē elastību un kļūst pelēka. Alkohols veicina ne tikai osteoporozi, bet arī pie kauliem piestiprinātās muskulatūras bojājumus un atrofiju.

Alkohola lietošana gan vīriešiem, gan sievietēm izraisa reproduktīvo funkciju pasliktināšanos. Vīriešiem tā iespaido dzimumhormonus, nervu sistēmas lomu seksuālo funkciju izpildē un spermas produkciju. Sievietēm attīstās olnīcu disfunkcija.

Grūtniecība un alkohols

Pat mazas alkohola devas palielina risku, ka jaundzimušā bērna svars būs nepietiekams vai bērns piedzims ar dažādām kroplībām. Mātēm, kuras lieto alkoholiskos dzērienus, ir palielināts spontānu abortu vai priekšlaicīgu dzemdību risks. Sistemātiski lietojot alkoholu, iedzimtie defekti var būt smagāki:

bērnam var būt prāta atpalicība (smadzeņu bojājums) – bērns nekad nespēs sasniegt normālu prāta attīstības līmeni;

roku, kāju, sejas kroplības – šiem bērniem ir nepareizi locekļu savienojumi, grūtības kustību koordinācijā un gaitas traucējumi, viņiem ir mazāka izmēra galva, plakani deguni, atstatus novietotas acis un platas mutes;

sirds defekti – nepareizi strādā sirds muskulis, un tas var būt bērna nāves iemesls pirmajā dzīves gadā;

augšanas grūtības – piedzimstot šiem bērniem ir samazināts svars un viņi ir mazāki, paliek tādi visu mūžu un nekad nesasniedz normāla izmēra augumu.

Bieži šie iedzimtie defekti ir kombinēti.

Psihiskā un fiziskā atkarība

Alkoholam ir labsajūtu radoša iedarbība, kas veicina atkārtotu tā lietošanu. Rezultātā izmainās centrālās nervu sistēmas neirofizioloģiskie procesi, kas var novest pie arvien lielāka alkohola daudzuma lietošanas un atkarības veidošanās. Psihiskajai atkarībai ir raksturīga tieksme, piespiedu vēlme dabūt alkoholu un nespēja no tā atturēties.

Pastāvīgas liela daudzuma alkohola lietošanas rezultātā attīstās fiziskā atkarība. Bieži tā atklājas kā abstinences simptomi, ja pārtrauc alkohola lietošanu, un alkoholam izdaloties no organisma. Fiziskās atkarības attīstībai svarīgi, lai indivīds nepārtraukti būtu pakļauts alkohola iespaidam jeb asinīs nepārtraukti būtu alkohols. Alkoholam izdaloties no organisma, pielāgošanās alkohola paralizējošai iedarbībai izpaužas kā nervu sistēmas pārkairinājums un abstinences simptomi, kas sāk parādīties 12 – 48 stundas pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas. To stipruma pakāpe un parādīšanās laiks ir atkarīgi no alkohola lietošanas intensitātes.

Ko darīt?

Labāk nemaz nelietot alkoholu. Vai arī izvēlēties vieglos alkoholiskos dzērienus ierobežotā daudzumā.

Gadījumā, ja cilvēks nevēlas atteikties no alkohola lietošanas, iesakām ievērot Pasaules Veselības organizācijas noteiktās maksimālās 5 alkohola devas vienā alkohola lietošanas reizē. Viena deva ir apmēram 10 g absolūtā alkohola – 1 deva ir aptuveni 330 ml alus, 150 ml vīna vai 30 ml degvīna. Vīriešiem nedēļā nevajadzētu lietot vairāk kā 22 alkohola devas, bet sievietēm – ne vairāk kā 12 devas. Minētās devas attiecas uz pieaugušiem, nobriedušiem cilvēkiem, bet nekādā ziņā uz jauniešiem!

***

UZZIŅAPar alkohola atkarību liecina:

spēcīga tieksme vai piespiedu vēlēšanās lietot alkoholisko dzērienu;

mazinājusies spēja kontrolēt apreibinošās vielas lietošanas sākšanu, daudzumu vai izbeigšanu;

abstinences simptomi, beidzot lietot vai samazinot alkohola lietošanu;

devas palielināšana, lai sasniegtu reibumu;

alkohols kļuvis par svarīgu dzīves sastāvdaļu;

lietošana turpinās, neraugoties uz tās izraisītajiem neapstrīdamiem kaitējumiem, kurus lietotājs (iespējams) apzinās.