Kas tas par putniņu?

Putniņš ir ar melnu strīpu pār galvu, baltu "šallīti", gaiši pelēku vēderiņu un tumši pelēkiem spārniņiem. Tas biedrojas ar speķa zīlīti, kopīgi mielojas. Agrāk nebiju ievērojusi, ka tādi pie mums ziemo." Spriežot pēc apraksta, putniņš varētu būt pelēkā vai purva zīlīte. Tām ir pavisam neliela atšķirība. Pameklējot interneta mājas lapā www.putni.lv, atradu arī abu šo putniņu attēlus. Savukārt 1969. gadā izdotajā grāmatā "Latvijas putni" lasāms šāds apraksts abiem šiem putniem. Purva zīlīte – putna garums no knābja galam līdz astes galam ir 11,5 centimetri. Galvas virsa un rīkles apvidus melns. Atšķirībā no meža zīlītes kakla mugurpusē nav balta plankuma un uz spārniem nav baltganu plankumiņu. No ļoti līdzīgās pelēkās zīlītes atšķiras ar vienmērīgāk krāsoto spārnu un atšķirīgo balsi. Vaigi un ķermeņa apakšpuse ir pelēcīgi balta. Jauniem putniem galvas virsa ir bez spīduma – citādi nekā neatšķiras. Turot rokās, purva un pelēko zīlīti var atšķirt pēc astes. Purva zīlītei astes malējās spalvas ir ne vairāk kā četri milimetri garākas par vidējām spalvām. Purva zīlītes balss ir spēcīgi "cī", "psi", "čidēdēdē". Dziesma ir atkārtoti viendabīgi, melodiski svilpieni. Purva zīlīte dzīvo lapu un jauktu koku mežos, arī parkos un dārzos. Parasti paliek ziemot. Olas dēj maija sākumā un pat vēl jūnijā. Ligzdas vij alkšņu un bērzu spraugveida dobumos, reti arī būrīšos. Neligzdo satrupējušos koku stumbeņos. Dēj piecas līdz astoņas olas. Pelēkā zīlīte – arī tās garums ir 11,5 centimetri. Ļoti līdzīga purva zīlītei. Galvas melnais laukums sniedzas tālāk uz aizmuguri nekā purva zīlītei, uz spārniem baltgans laukums, ko veido ķermenim tuvāko lidspalvu baltās apmales (vasarā tās vāji redzamas). Jaunie putni no pieaugušajiem neatšķiras. Ja tur putnu rokā, var redzēt, ka tā astes malējās spalvas ir par pieciem milimetriem garākas par vidējām. Pelēkās zīlītes balss ir atkārtots, zems, gari stiepts "čē čē", arī augsts, smalks "ci ci ci". Dziesma ir skaļi svilpieni "ciē ciē". Dzīvo mitrākos (arī purvainos) skuju un jauktu koku mežos, sevišķi vietās, kur daudz satrupējušu koku celmu. Paliek ziemot. Ligzdas vij dobumos, ko pati izkaļ satrupējušos koku stumbeņos. Vēl retāk nekā purva zīlīte ligzdo būrīšos. Atšķirībā no citām zīlīšu sugām ligzda sastāv galvenokārt no sīki saplucinātiem lūkiem un nesatur ne vilnu, ne spalvas. Pelēkās zīlītes dēj septiņas līdz desmit olas. Dēšanas laiks ir maijs, jūnijs.