/nginx/o/2018/07/16/10246158t1h4a16.jpg)
Zinātnieki līdz ar jaunā gada iestāšanos visā pasaulē šokēti par dažādu dzīvnieku sugu masveida nāves gadījumiem. Katrs atsevišķi tie tiek skaidroti dažādos racionālos veidos, tomēr jāatzīst, ka nāves gadījumu skaits tik īsā laika posmā, tādā apjomā un skarot tik daudzas sugas ir ārkārtīgi neparasts.
Pēc aukstuma viļņa Floridā izskalotas tūkstošiem beigtu zivju, 200 miruši putni atrasti uz kāda lielceļa tilta ASV, Teksasā, vismaz 50 miruši kovārņi nokrituši kādā pilsētiņā Zviedrijas vidienē, Brazīlijas piekrastē izskalotas vismaz 100 tonnas beigtu sardīņu un vairāku citu sugu zivju, simtiem beigtu zivju izskalotas arī Jaunzēlandē, savukārt Lielbritānijā, Kentā izskaloti ap 40 000 mirušu krabju.
Neparasto incidentu skaits zinātniekiem notiekošo jau licis nodēvēt par vispasaules fenomenu.
Eksperti patlaban vēl veic pārbaudes, lai konstatētu, kas izraisījis nesenos kovārņu nāves gadījumus Zviedrijā. Sākotnējās pārbaudes zviedru zinātniekiem liek domāt, ka pie vainas varētu būt salūta troksnis - putni zaudējuši orientāciju telpā vai tiem no bailēm apstājusies sirds. Vairums putnu miruši "ārēju traumu" rezultātā.
Daudz dažādu versiju tiek pārbaudīts arī, lai noskaidrotu, kas izraisīja 100 tonnu zivju nāvi Brazīlijā. Par jauniem zivju nāves gadījumiem ceturtdien tiek ziņots arī Jaunzēlandē, savukārt Lielbritānijā, Kentas piekrastē izskaloti 40 000 nobeigušos krabju. Beigtas zivis iepriekš izskalotas arī Merilendas štatā.
Brazīlijā zivju nāve tiek skaidrota ar auksto laiku vai saindēšanos - pārbaudes vēl turpinās. Savukārt Lielbritānijas krabju bojāejā vaino aukstumu.
Kopumā dzīvnieku masveida nāvē populārākie skaidrojumi ir salūts, negaiss, aukstais laiks, parazīti un saindēšanās. Internetā tikmēr vai mudž no dažādām konspirācijas teorijām par valdību slepeniem eksperimentiem, tuvojošos pasaules galu un Maiju kalendāra beigām 2012.gadā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)