Par gada kukaini kļuvis raibspārnu smiltājsisenis

Raibspārnu smiltājsisenis ir aizsargājama, sausās un smilšainās vietās sastopama kukaiņu suga. Par gada simbolu raibspārnu smiltājsisenis ir izvēlēts, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību šobrīd aizvien vairāk sarūkošo pelēko kāpu, sauso pļavu un virsāju nozīmīgajai lomai Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā, informēja biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.

Raibspārnu smiltājsisenis ir arī piemērota kukaiņu suga, lai popularizētu dabas vērošanas iespējas un parādītu, ka ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas dabas vērtību izzināšanā.

Raibspārnu smiltājsisenis ir 1,5 līdz trīs centimetrus garš, slaids kukainis ar gareniski izstieptu ķermeni un labi attīstītām aizmugurējām lēcējkājām, un diviem samērā īsiem taustekļiem galvas priekšpusē.

Mātītes parasti ir lielākas un druknākas par tēviņiem, kuri reti kad pārsniedz divu centimetru garumu. Uz sakļautiem priekšspārniem ir divas līdz trīs tumšākas, brūnganīgas šķērsjoslas, kas veido raibu, maskējošu aizsargkrāsojumu.

Nekustīgi uz zemes sēdošs raibspārnu smiltājsisenis ir gandrīz nepamanāms, taču lidojumā kļūst labi redzami tā koši zilie aizmugurējie spārni, kuru dēļ raibspārnu smiltājsisenis ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem Latvijas taisnspārņiem. Atšķirībā no cita siseņa - parkšķa, kam ir spilgti sarkani spārni, - raibspārnu smiltājsisenis lido klusu, bez izteiktas tarkšķošas skaņas.

Šo kukaini vislabāk var novērot saulainā, karstā laikā vasaras otrajā pusē un rudens sākumā sausās, smilšainās un saules labi apspīdētās vietās - pelēkajās kāpās, sausās kāpu pļavās, virsājos, skraju priežu mežu laucītēs, ceļmalās un izcirtumos. Raibspārnu smiltājsisenis dzīvo vienu gadu, grauž dažādas savvaļas graudzāles, rudenī mātītes izdēj olas, kas pārziemo.

Raibspārnu smiltājsisenis ir Latvijā aizsargājama kukaiņu suga. Domājams, ka Latvijā tas sasniedz sava areāla ziemeļu robežu. Šī siseņu suga nespēj veikt tālus pārlidojumus, tādēļ to apdzīvoto sauso pļavu un virsāju aizaugšanas vai apbūves dēļ tas nespēj atrast piemērotus dzīves apstākļus citur un tādēļ daudzviet ir kļuvis par faunas retumu, skaidroja Spuņģis.

2013.gada kukaini var uzskatīt par dzīvnieku sugu, kas simbolizē dabas daudzveidību mūsdienās strauji sarūkošajos sausajos dabiskajos biotopos.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina šogad ziņot par novērotiem siseņiem ar ziliem aizmugurējiem spārniem, ievietojot informāciju dabas novērojumu dienasgrāmatā «dabasdati.lv» vai nosūtot to tieši biedrībai pa e-pastu «kristaps.vilks@lu.lv».

Pagājušā gada kukainis bija spožā skudra, 2011.gada kukainis bija ošu pļavraibenis, 2010.gada kukainis - parastais skudrulītis, bet 2009.gadā gada kukainis bija čemurziežu dižtauriņš.