Šausminoši pārkāpumi kažokzvēru fermās Latvijā (541)

Attēli, ko saņēmis raidījums «Nekā personīga», ir filmēti slepeni un liecina par to, ka autori ir bijuši 6 no 8 lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Visās filmēšanas vietās ir atrodami kadri, kas liek apšaubīt, vai dzīvnieki te tiek pienācīgi aprūpēti.

Aivars Andersons, biedrības «Dzīvnieku brīvība» koordinators: «Ja visas Latvijas zvēraudzētavas saliktu vienkop, tad pēc platības tā būtu Vecrīgas teritorija, kur, varat iedomāties, sprosts pie sprosta, ļoti lielā šaurībā mīt 300 tūkstoši dzīvnieku.»

Anonīms sūtījums

Aivars Andersons pārstāv dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrību, kurai materiāli sākotnēji tika nosūtīti pa pastu. Tas bija anonīms sūtījums ar klāt pieliktu aicinājumu darīt kaut ko dzīvnieku labā. Biedrība nolēma sūtīto nodot žurnālistiem.

Aivars Andersons: «Mēs bijām šokēti par to, ka lielākajā daļā Latvijas zvēraudzētavu ir šādas dzīvnieku labturības problēmas, un tāpēc vērsāmies medijos.»

Žurnālists: «Kā jūs pārliecinājāties, ka tas materiāls ir īsts?»

Aivars Andersons: «Mēs rūpīgi aplūkojām videomateriālu. Mēs redzējām, ka tur ir GPS aparāti ar ģeogrāfiskajām koordinātēm. Mēģinājām šīs koordinātes pārbaudīt pēc kartēm un tiešām redzējām, ka kartēs ir redzamas šādas zvēraudzētavas tajās vietās, kas šajos aparātos.»

Materiāli rūpīgi gatavoti un ticami

Bez globālās pozicionēšanas sistēmas, kas ļauj noteikt, kur atrodas filmējamie objekti, klāt ir piefilmētas arī avīzes, pēc kuru datumiem var spriest, ka notiekošais fiksēts pērnajā rudenī. Viena no ticamām versijām, ko dzirdējām, neoficiāli skaidrojot, ir, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Tā esot ļoti labi aprīkota gan ar tehniskām iespējām, gan ar profesionāļiem – to skaitā pat militāriem speciālistiem, kas protot nemanīti iekļūt zvēraudzētavās, arī neitralizējot modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.

Neievēro noteikumus

Šis nebūs stāsts par to, vai Latvijā vispār būtu jāaizliedz kažokzvēru audzēšana. Tā ir ienesīga tautsaimniecības nozare, darba vietas vairākiem simtiem cilvēku. Šie skati, piemēram, atbilst Latvijas un arī daudzu citu Eiropas valstu likumiem. Tas ir legāls bizness. Fermās izaudzētie dzīvnieki ir nogalināti ar gāzi vai elektrību un pēc tam nodīrāti, lai starptautiskās izsolēs pārdotu ādas tiem, kuri vēlas tās pirkt. Šai ziņā viss ir likuma rāmī. Mūsu uzmanību piesaistīja tas, kas notiek pirms tam. Proti – kādos apstākļos dzīvnieki tiek turēti to audzēšanas laikā, spriežot pēc Latvijas fermās safilmētā. To lūdzām noskatīties un komentēt neatkarīgam vetārstam.

Normunds Fjodorovs, veterinārārsts:

«Iespaids ir graujošs. Pārņem ļoti dziļa nepatika un šoks.

Apskatoties šādu materiālu, ir pilnīgi skaidrs, ka ar dzīvnieku labturību tur nekāda sasaiste nav šādā fermā. Pilnīgi noteikti var redzēt, ka ļoti lielam dzīvnieku skaitam ir hroniskas saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris. Jo pārlieku daudziem dzīvniekiem ir neiroloģiskas problēmas, kuras ir uzfilmētas. Tāpat arī tipiskās pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, izdalījumiem no deguna, un lielam daudzumam ādas bojājumi ar strutojošiem iekaisumiem uz ādas. Tā ka izskatās, ka kopšana un ārstēšana tur nekāda nav bijusi. Līdz ar to ir pilnīgi saprotams, kāpēc tik liels skaits līķu ir šajos te audzētavu būros.

Arī audzētavās, kur dzīvnieki filmēti, administrācijas darbiniekiem žurnālisti rādīja safilmēto.

Arnis Veckaktiņš, zvēraudzētavas «Gauja AB» valdes priekšsēdētājs «Ir jāpiekrīt tam, ka uzfilmētajā materiālā tie skati ir briesmīgi, protams, jā. Un absolūti mēs necenšamies un negribam, lai tādos apstākļos dzīvnieki dzīvotu. Mēs tajā neesam ieinteresēti.»

Īpašnieki nenoliedz, ka filmēts viņu fermās

Lai arī zvēraudzētāji nenoliedz, ka kadri filmēti viņu fermās, taču tūlīt pat aicināja pārliecināties klātienē, ka tie varētu būt bijuši tikai ļoti reti izņēmumi. Absolūtajam vairumam apstākļi esot labi. Daļa dzīvnieku aizstāvju safilmētā esot kadri no izolatora, kur apzināti koncentrēti slimie dzīvnieki.

Ainārs Ludboržs, zvēraudzētavas «Lāčplēsis» izpilddirektors: «Es varu teikt, ka to, ko rāda, tā varētu būt kāda daļa. Un to, ka kāds dzīvnieks ir nobeidzies, tas mani pilnīgi nepārsteidz.»

It īpaši vasarā un rudenī, kad fermas iemītnieku skaits sasniedzot 50 tūkstošus, daži procenti slimību un miršanas gadījumu esot neizbēgami. Mēris gan nevienam neesot konstatēts.

Dzintra Briede, zvēraudzētavas «Lāčplēsis» valdes priekšsēdētāja: «Vetārsts katru dienu viņus apskata un katru dienu ārstē ar attiecīgiem līdzekļiem.»

Ilgstoši mokās pirmsnāves krampjos

Tomēr, kā žurnālistiem sacīja neatkarīgs vetārsts, no kadriem var noprast, ka dzīvnieki ilgstoši mokās pirmsnāves krampjos vai jau kādu laiku ir daļēji paralizēti, bet atvieglojumu nesaņem.

Ainārs Ludboržs, zvēraudzētavas «Lāčplēsis» izpilddirektors: «Kāju vilkšana var būt aknu deģenerācija, kas ir raksturīga šādai izpausmei dzīvniekam. Aknas gan nevar dzīvniekam citas ielikt. Tas dzīvnieks būs pagalam.»

Žurnālists: «Loģisks jautājums būtu: kāpēc tad viņu uzreiz neiemidzināja, bet ļāva viņam mocīties?»

Ainārs Ludboržs: «Man ir grūti pateikt, kad viņš ir sācis vilkt tās kājas... Ja viņš ilgstoši velk tās kājas, tad viņu noteikti, ka iemidzinās.»

Daļu pārkāpumu atzīst

Uz jautājumu, vai dzīvnieku apstākļu uzlabošanā nevarētu ieguldīt vairāk līdzekļu no visai prāvās peļņas, audzētāji atzīst, ka dzīvnieku būri pašlaik augstumā par pāris centimetriem tiešām ir zemāki, nekā Eiropas prasībās noteikts. Latvijas likumi gan vēl atļauj nomaiņas termiņu pagarināt uz nepilniem 3 gadiem. Audzētavās to uzskata par muļķīgu prasību un naudas izšķiešanu, kas dzīvnieku apstākļus neuzlabos.

Arnis Veckaktiņš, zvēraudzētavas «Gauja AB» valdes priekšsēdētājs: «Principā Eiropas labturība mums liek ielikt zvēru mazākā būrī reāli. Jo mums ir, kā lai pasaka.. Eiropas normas ir šim te būrim konkrētam – viņam ir 30 centimetri platumā jābūt, 45 augstumā un 70 garumā. Mums ir 36 platumā, 90 garumā, bet nav vis 45 augstumā, bet ir 43. Burtiski par vienu šo te iedaļiņu mazāk, teiksim.»

Ainārs Ludboržs, zvēraudzētavas «Lāčplēsis» izpilddirektors: «Mūsu būris pēc kubatūras ir 25-30% lielāks šis pastaigu laukums, voljērs, teiksim, tā sieta daļa ir lielāka. Bet Eiropas Savienības direktīvas ir tādas, ka tie standarti ir tādi!»

Atbilstošos apstākļos turēti dzīvnieki maksā dārgāk

Gaujas audzētava gan dzīvnieku labā ieguldījusi prāvākus līdzekļus, iepērkot dārgākus divstāvīgus krātiņus, kas ūdelēm ļaus vairāk izkustēties. Tas būs izdevīgi arī viņu biznesam, jo sadarbībā ar Dānijas zvēraudzētājiem, kas starptautiski ir vieni no ietekmīgākajiem un lielākajiem ražotājiem nozarē, ādas varēs pārdot veiksmīgāk ar īpašu sertifikātu, ka dzīvnieki audzēti labturīgos apstākļos.

Arnis Veckaktiņš, zvēraudzētavas «Gauja AB» valdes priekšsēdētājs: «Mēs absolūti neesam ieinteresēti turēt zvērus nebarotus, sliktos apstākļos, slimus un tā tālāk. Tas ļoti būtiski un slikti atsauktos uz mūsu ražošanu un galaproduktu.»

PVD pārbaudes veic reizi gadā un pārkāpumus neredz

Pārtikas un veterinārais dienests, kam jāuzrauga kažokzvēru fermās notiekošais, atzīst, ka līdz šim pārbaudes veicis atbilstoši reglamentam – reizi gadā. Un nekādi labturības pārkāpumi nebija konstatēti. Savukārt safilmētajos kadros redzams, ka tādi ir. Piemēram, ne visur dzīvniekiem ir brīvi pieejams ūdens dzeršanai, ne visur lapsām ir nodrošināti sprosti ar speciāli ierīkotu vietu, kur tās var paslēpties no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Dzīvnieki ar vaļējām brūcēm atrodas būros kopā ar citiem, kuri, instinktu vadīti, var turpināt tos vēl vairāk savainot.

Rudīte Vārna, Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece: «Tas, protams, nav labi, ka ir šādi dzīvnieki, kā redzējām kadros, kuri, iespējams, ne vienu vien dienu ir bijuši slimi vai nobeigušies atrodas sprostos. Tas liecina par to, ka ikdienas pārbaudes nav pietiekami efektīvas bijušas.»

Žurnālists: «Ko varētu darīt lietas labā tagad?»

Rudīte Vārna: «No fermas, no uzņēmēju viedokļa, es domāju, ka viņiem būtu jārunā ar saviem darbiniekiem, vēlreiz jāskaidro dzīvnieku labturības prasības, lai darbinieki, kuri veic tur šo ikdienas darbu, nopietnāk pievērstu uzmanību tieši, kā izskatās dzīvnieki, vai viņi nav sakropļoti, vai nav nobeigušies dzīvnieki sprostā kopā ar veseliem dzīvniekiem.»

Žurnālists: «Ko no jūsu dienesta puses varētu darīt?»

Rudīte Vārna: «No dienesta puses man katrā ziņā būtu ieteikums, ja ir šādi safilmēti kadri un tas ir daudz un masveidā tādi dzīvnieki kaut kur redzēti, tad, lūdzu, ziņojiet! Lūdzu, informējiet!»

Pārbaudēm vairs neesot jēgas

Tagad veterinārā dienesta darbiniekiem vairs neesot lielas jēgas doties inspekcijā uz fermām pārbaudīt, kādā stāvoklī ir dzīvnieki, jo to lielākā daļa patlaban jau esot realizēti. Palikuši tikai vaislas eksemplāri, kas ir parasti vislabāk aprūpētie un arī visveselīgākie. Tomēr dienests nolēmis pārbaudes tik un tā veikt, vismaz noskaidrojot ūdens pieejamību un būru atbilstību labturības normām.

Aicina iesaistīties sabiedrību

Bet dzīvnieku aizstāvji solās iet vēl tālāk un aicināt sabiedrību piedalīties akcijā «Kažokādas otra puse».

Aivars Andersons, biedrības «Dzīvnieku brīvība» koordinators: «Aicinām cilvēkus parakstīt likumdošanas iniciatīvu portālā «Mana balss» par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Tāpat arī aicinām cilvēkus nepirkt un nenēsāt kažokus un apģērbus, kuros izmantotas kažokādas.»

Žurnālists: «Un jūs ticat, ka cilvēki tā arī darīs?»

Aivars Andersons: «Mums nav pamata domāt, ka Latvijas sabiedrība būtu izcili nežēlīgāka par citu valstu sabiedrībām, un es domāju, ka šis materiāls varētu aizsākt diskusiju Latvijas sabiedrībā, kas ar laiku noteikti varētu novest pie izmaiņām kādām.»