Ir pamats bažām, ka viena no iespējamām problēmām, kas negatīvi ietekmē melno stārķu populāciju, ir insekticīds DDT, LNT raidījumā «900 sekundes» pirmdien stāstīja melno stārķu pētnieks Māris Strazds.
Atklāj, kāpēc melnajiem stārķiem nav mazuļu (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc ornitologa sacītā, droši zināms, ka pēdējos gados gandrīz pusei melno stārķu nav mazuļu - vai nu nav vispār vai arī no putnu izdētajām četrām piecām olām izšķiļas viens vai divi mazuļi. Šogad pirmo reizi bijuši trīs gadījumi, kad pilnīgi visas olas bija nesekmīgas.
«Ir pamats domāt, ka viena no iespējamām problēmām ir ķīmija, proti, kādreiz kā dusts zināmais DDT. Turklāt nav runa par vēstures paliekām, sešdesmitajos gados lietoto DDT. Tad to lietoja visur, tajā skaitā pie mums, tad tas nebija pārkāpums, bet runa par šī insekticīda lietošanu tagad, ir aizdomas, ka tas ir kaut kur ārpus Latvija. Bet ir viena ļoti slikta ziņa - viens no gadījumiem liecina par to, ka beigtu jauno putnu aknās tika atrasts tehniski nesadalījies DDT, kas nozīmē, ka tas nevar būt nekādā veidā mantots no vecākiem, bet gan iegūts ar barību,» skaidroja melno stārķu pētnieks.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka melnie stārķi varētu izmirt, Strazds atbildēja, ka par laimi šīs sugas areāls ir pietiekami liels, un visā teritorijā situācija nav gluži vienāda. Piemēram, populācijas daļa, kas ligzdo Rietumeiropā, ir daudz «tīrāka».
«Sugai, visticamāk, izmiršana nedraud, bet tas var skart pilnīgi noteikti visu mūsu reģionu. Mēs varam pazaudēt šo sugu, ja nekas nemainās. Bet tas nenotiks divos vai piecos gados, bet vairāku paaudžu laikā,» skaidroja Strazds.
Raidījumā arī runāja par unikālu projektu, kuru īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas vides aizsardzības fonds ar Maksa Planka Ornitoloģijas institūta un LNT atbalstu. Projektā pētīs melno stārķu migrāciju, izmantojot satelītraidītājus. «Lielais ideālais mērķis ir sagaidīt, kad šie putni atgriezīsies un sāks ligzdot. Tas notiek ātrākais pēc diviem gadiem. Un tad, zinot viņu izcelsmi, biogrāfiju pa ceļam, kur viņi uzturējušies, ziemojuši, un, skatoties kādas ir viņu ligzdošanas sekmes, būs daudz ar daudz mazāku spekulāciju novērtēt, vai [vainīgs] piesārņojums vai ir kas cits. Ja tas ir piesārņojums - kur tas ir savākts,» skaidroja Strazds.
«No notiekošā ir zināms, ka ir ziepes, un tās ir lielas. Lai mēģinātu atrast zāles, ir jāzina, kas ir par cēloni slimībai. Šajā gadījumā ir pamats bažām par to, ka viena no iespējamām problēmām atrodas ārpus Latvijas, ir jāzina tīri ģeogrāfiski, kur kaut kāda varbūtējā problēma var būt vai ir, mēs varam tikai minēt,» sacīja Strazds.
Tāpēc ir jāzina, kurp putni lido ziemot. Ornitologs atzina, ka līdzšinējās zināšanas ir ļoti vispārējās - ir zināms, ka melnie stārķi lido uz Austrumāfriku, uz dienvidiem no Sahāras. Baltijas melnie stārķi ziemo Etiopijā, Dienvidsudānā un Čadā. Kopā šīs trīs valsts teritorijas ziņā ir apmēram puse Rietumeiropas platības, uzsvēra Strazds.
«Ja mēs pat zinātu, ka kaut kur tur ir problēma, tad tas ir kā pasakā - aizej tur, nezin kur,» norādīja Strazds.