Atļaujot personām bez speciālās izglītības veikt suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu, Zemkopības ministrija (ZM) mēģina iejaukties dzīvnieku komerctirgū, kas liek domāt par nekorektu valsts ierēdņu attieksmi pret komersantiem un izglītotiem profesionāļiem, sacīja Latvijas Veterinārārstu biedrībā.
Biedrības vadītāja Māra Viduža uzsver, ka tikai tad, ja Latvijā trūktu veterinārārstu, čipētāju loks būtu jāpaplašina, taču tas būtu jādara, piesaistot speciālo veterināro izglītību ieguvušos veterināros feldšerus un veterinārārstu asistentus.
«Personu bez izglītības un profesionālām prasmēm iesaistīšana medicīniskas manipulācijas veikšanā var radīt draudus gan personu, gan dzīvnieku veselībai un pat dzīvībai,» norādīja Viduža.
Viņa arī sacīja, ka praktizējošie veterinārārsti ir iegādājušies aprīkojumu dzīvnieku apzīmēšanai ar mikročipiem un tiesiski paļāvušies, ka valsts respektēs viņu tiesības uz godīgu konkurenci. «Tāpat arī patērētājiem ir tiesības paļauties uz veterinārmedicīnas speciālistu profesionalitāti, veicot medicīniskas manipulācijas,» norādīja biedrības vadītāja.
Kā ziņots, 28.jūnija valdības sēdē tika nolemts, ka suņu obligātā čipēšana tiks atcelta līdz nākamā gada 1.janvārim, turklāt šo procedūru būs tiesīgi veikt ne tikai veterinārārsti, bet arī īpaši apmācīti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori un dzīvnieku patversmju algoti darbinieki.
ZM skaidro, ka cena par suņa čipēšanu - 35 eiro - veidojas no divām pozīcijām - čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē - vidēji 14 eiro. Tikmēr biedrība «Dzīvnieku policija» apzinājusi, ka pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas - no 40 līdz pat 92 eiro.
Tāpat skaidrojumā akcentēts - suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.
Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017.gada 1.janvāra spētu nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.
Suņu īpašnieku skaits patlaban, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē, nav zināms. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.
