Skarbi: izprecināta 11 gadu vecumā, 15 gados - trīs bērnu māte (192)

Nora atceras, ka kāzās kā bērns priecājusies par trīs dienas ilgajām svinībām. Vecāki viņu bija informējuši par «sievas pienākumiem» un viņa zināja, kas ir sekss, taču gaidāmajai vardarbībai un šausmām viņa nebija sagatavota.

«Sākumā es priecājos par pieaugušo drēbēm, atļauju uzvilkt rotaslietas un pieņemt dāvanas. Es tolaik nesapratu, ka mani izmantos vardarbīgs noziedznieks,» notikušo atceras tagad 35 gadus vecā aktīviste.

Noras vecāku izraudzītais vīrs bija viņas attāls brālēns, vīrietis krietni pēc 30. Kāzas notika 1989. gadā, kad meitenei bija tikai 11 gadi. «Viņš bija trīs reizes par mani vecāks un laulību uztvēra kā iespēju rīkoties kā perversam dzīvniekam.»

Pirms pilngadības izprecina vairumu meiteņu

Bērnu laulības Jemenā ir izplatīta parādība. Saskaņā ar Human Rights Watch aplēsēm, 2006. gadā 14% meiteņu tika izprecinātas līdz 15 gadu vecumam un vairāk nekā puse līgavu bija vecumā līdz 18 gadiem. To veicinājusi nabadzība, ģimenēm cenšoties pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no vēl vienas mutes, ko barot, kā arī iegūt par laulībām materiālu atlīdzību.

Astoņgadniece mirst no kāzu naktī gūtiem ievainojumiem

Lai gan sabiedrības uzmanību piesaistījusi virkne šausminošu stāstu, Jemenā bērnu precības joprojām ir realitāte. Šā gada septembrī valsts cilvēktiesību ministrs izteica ierosinājumu bērnu laulības aizliegt, kad atklājās, ka no kāzu naktī dzimumakta laikā gūtiem ievainojumiem mirusi astoņus gadus veca meitene. Daļa politiķu pauduši atbalstu tam, lai atļautais laulību vecuma cenzs tiktu palielināts no 15 līdz 18 gadiem. Taču, pat ja šādi ierobežojumi stātos spēkā, islāma likumi nekādu minimālo laulību vecumu neparedz un daudzas ģimenes savā rīcībā vadās tieši pēc Korāna.

«Tas nav kaut kas tāds, ko likums spējis kontrolēt, sevišķi nomaļākos reģionos.

Likums jau kādu laiku ļauj laulāties no 15 gadu vecuma, taču mana māte tika izprecināta deviņu gadu vecumā. 10 gadu vecumā laulība tika šķirta, un pēc tam viņa tika izprecināta vēl divas reizes. Es viņai piedzimu padsmit gadu vecumā,» stāsta Nora.

«Es gribēju palikt skolā un atrast labu darbu, taču vecāki to nevarēja atļauties. Viņi nevēlējās, lai es uz visiem laikiem dzīvotu nabadzībā. Es viņu lēmumu mani izprecināt tolaik nesapratu - zināju tikai, ka tas notiek ar daudzām meitenēm manā vecumā.»

Par bērna izprecināšanu samaksā 150 dolārus

«Mans vīrs maniem vecākiem piedāvāja aptuveni 150 ASV dolārus lielu pūru, kas bija milzīga summa.

Taču pēc kāzu svinību beigām iestājās bailes un šausmas.

Mani aizveda prom no vecākiem un atstāja pie vīrieša, kurš man neko nenozīmēja. Viņš mani aizveda uz māju, kuru dalīja ar savu atraitni tēvu. Tā bija jauka māja, taču es sāku trīcēt un raudāt.»

No seksa izdodas izvairīties 10 dienas

Kad jaunais vīrs Noras priekšā pirmo reizi izģērbās, meitene aizbēgusi. Viņai no seksuālām attiecībām ar jaunlaulāto vīru, ierēdni izdevās izvairīties 10 dienas. Viņai nācās piekāpties, kad vīra māsas viņai paziņojušas, ka viņa «atnesusi kaunu brālim, viņu atraidot».

Meitene notiekošajam nebija ne morāli, ne fiziski gatava.

Pēc pirmajām seksuālajām attiecībām viņai iestājies šoks.

«Mani aizveda uz slimnīcu - es biju bērns, kurš izmantots kā seksa objekts, taču ļaunprātīga manis izmantošana nebeidzās. Nevienu mana sūdzēšanās neinteresēja, tā kā likuma priekšā es biju viņa sieva.»

15 gadu vecumā - trīs bērnu māte

Tuvākā gada laikā Nora pārcieta divus spontānos abortus. 13 gadu vecumā viņai piedzima dēls Ihabs, 14 gadu vecumā pasaulē nāca meita Ahlama un 15 gadu vecumā - vēl viens dēls Šihabs. Visas grūtniecības viņa aizvadīja ar sarežģījumiem.

Noras vīrs gadu gaitā kļuvis arvien vardarbīgāks.

«Viņš man sita pat tad, kad biju gaidībās.

Ja viņa tēvs nebūtu bijis mājā, viss būtu vēl sliktāk. Viņa klātbūtnē vīrs izrādīja zināmu savaldību, taču es tik un tā tiku smagi savainota.»

No vardarbības cieš arī bērni

No vardarbības cietuši arī bērni. Kad Ahlama bija divus gadus veca, tēvs viņu sagrābis aiz kājām un dauzījis pret grīdu. Meitenīte, asinīm noplūdusi, tika nogādāta slimnīcā.

Cīnās par bērnu tiesībām

Pēc 10 gadus ilgām ciešanām Nora pievienojās sieviešu tiesību organizācijai, kura sievietēm palīdz cīņā pret vardarbību. Ar organizācijas palīdzību Norai izdevās iesniegt laulības šķiršanas pieteikumu. Ar organizācijas sniegto juridisko atbalstu Nora joprojām cīnās par materiālu atbalstu, audzinot savus bērnus. Taču viņai izdevies atgriezties skolā, un viņa apgūst skolotājas arodu.

Nora par pārciesto nolēmusi neklusēt un aktīvi aģitē par striktu likumu pieņemšanu, kas bērnu laulības aizliegtu.