ANO uzsāk globālu kampaņu aptuveni desmit miljonu bezvalstnieku statusa sakārtošanai. Starp ANO uzskaitītajām valstīm, kurās saglabājusies bezvalstnieku problēma, nosaukta arī Latvija un Igaunija, kurās ir liels skaits tā dēvēto nepilsoņu, kas juridiski gan nav bezvalstnieki.
Teju puse no pasaules 10 miljoniem bezvalstnieku dzīvo Mjanmā un Kotdivuārā,
norāda ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).
Ziņojumā minēti arī vairāk nekā 600 000 cilvēku, kas palikuši bez pavalstniecības Padomju Savienības sabrukuma rezultātā.
Vislielākais bezvalstnieku skaits ir Mjanmā, kur pilsonības nav vairāk nekā miljonam rohingju musulmaņu.
Otrajā vietā pēc bezvalstnieku skaita ir Kotdivuāra, kam seko Taizeme, Latvija, Igaunija un Dominikānas Republika, teikts ANO ziņojumā.
«Kad sabruka Padomju Savienība, daudzi krievi palika iesprostoti jaunajās Baltijas valstīs un tika definēti kā «nepilsoņi«.
Igaunijā un Latvijā krieviem ir grūtības iegūt pilsonību, un viņi bieži tiek diskriminēti.
Pēc ANO datiem, Igaunijā ir vairāk nekā 90 000 bezvalstnieku un Latvijā vairāk nekā 280 000,» apgalvo ANO ziņojuma autori.
«Bezvalstnieki jūtas tā, ka pati viņu eksistence jau ir noziegums. Mums ir vēsturiska iespēja desmit gadu laikā izbeigt bezpavalstniecību un atjaunot cerības miljoniem cilvēku. Mēs nevaram atļauties nerīkoties,» norādīja UNHCR vadītājs Antoniu Guterrišs.
ANO aģentūra norāda, ka bezpavalstniecībai ir postošas ilgtermiņa sekas,
solot izdarīt spiedienu uz valstīm, lai tās mainītu savu likumdošanu un nodrošinātu, ka nevienai personai netiek liegta pilsonība.
«Bieži vien viņi ir atraidīti no šūpuļa līdz pat kapam, liedzot viņiem likumīgu identitāti piedzimstot, pieeju izglītībai, veselības aprūpei, laulībām un darba iespējām visas dzīves laikā, oficiālu apbedīšanu un miršanas apliecību pēc nāves,» teikts ANO ziņojumā.
ANO norāda, ka bezvalstnieku rašanās iemesli ir dažādi - kari un konflikti, etniska, reliģiska vai dzimumu diskriminācija vai valstu izjukšana.
