Simtiem musulmaņu bēgļu pievēršas kristietībai, cerot uz labākām iespējām patvērumam Vācijā

Imigrantiem kristiešiem ir lielākas iespējas tikt pie patvēruma, jo viņi var norādīt, ka atpakaļ sūtīšanas gadījumā viņi būs apdraudēti un var tikt tiesāti.

Ticības maiņas stratēģiju izmantojuši jau simtiem bēgļu, pārsvarā no Irānas un Afganistānas.

Svētās trīsvienības baznīca Berlīnē ir viena no imigrantu iecienītākajām vietām ticības maiņai. Viens no ieceļotājiem, kas baznīcā ieradies mainīt ticību, ir Muhameds ali Zonobi, kurš pēc kristībām pieņēma jaunu vārdu - Martins.

Kristīšanas ceremonijas laikā Muhamedam mācītājs jautāja:

«Vai tu atteiksies no Sātana un viņa ļaunajiem darbiem? Vai tu atsakies no islāma?» Muhameda atbilde bija «jā», un viņš tika kristīts un oficiāli ieskaitīts kristiešu rindās.

Muhameds jeb Martins ir galdnieks no Irānas Šīrāzas pilsētas. Vācijā viņš kopš ar sievu un diviem bērniem ieradās pirms pieciem mēnešiem.

Viņš, tāpat kā daudzi citi ieceļotāji, apgalvo, ka ticības maiņu noteikusi pārliecība.

Slēptos nolūkos neviens publiski neatzīstas, jo tas būtu iemesls patvēruma pieprasījuma noraidīšanai.

Taču nevar noliegt faktu, ka šāds solis krietni palielinās viņa un citu imigrantu iespējas tikt pie patvēruma Vācijā.

Svētās trīsvienības baznīcas priesteris Gotfrīds Martens ticības maiņā problēmu neredz.

Viņš lēš, ka pēc kristībām baznīcā neatgriežoties tikai aptuveni 10% ieceļotāju.

Viņš atzīst, ka arvien vairāk cilvēku baznīcā ierodas ticību mainīt patvēruma jautājuma dēļ, taču viņš arī ir pārliecināts, ka cilvēki tik un tā tiekot mainīti savā ticībā un neviens viņa baznīcā nenonākot bez iemesla.

Imigrants Vesems Hejdari sākotnēji kristietībai pievērsās Norvēģijā 2009. gadā un pieteicās patvērumam. Taču viņam tas tika atteikts, jo Norvēģijas varas iestādes neticēja, ka viņš mājās tiktu vajāts ticības dēļ. Hejdari tāpēc devies uz Vāciju, pieteicies patvērumam un tagad gaida varasiestāžu atbildi. Viņš kritizē tos, kas ticību maina tikai patvēruma dēļ, norādot, ka tas krietni sarežģī dzīvi tiem cilvēkiem, kuri patiešām ticību mainījuši reliģiskas pārliecības dēļ.

«Vairums irāņu šeit nemaina ticību pārliecības dēļ. Viņi tikai grib palikt Vācijā,» viņš atzīst.

Kamēr citas baznīcas Vācijā cīnās ar ticīgo aktivitātes krīzi un sarūkošo baznīcēnu skaitu, Martena baznīcā draudzes locekļu skaits īsā laikā pieaudzis no 150 līdz 600 ticīgajiem.

Daži bēgļi uz konkrēto baznīcu ieradušies pat no Rostokas, klīstot runām, ka garīdznieks Martens piedāvā kristības jau pēc trīs mēnešu «triecienkursa» kristietībā un pat palīdzot ar patvērumam nepieciešamo dokumentu noformēšanu.

Arī citas baznīcas Vācijā ziņo par irāņu izcelsmes baznīcēnu skaita pieaugumu. Tomēr šī tendence vēl nav tūkstošos mērāma - Vācijā patlaban mīt aptuveni četri miljoni musulmaņu.