Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc Krievijas valdošās partijas uzvaras nupat notikušajās parlamenta vēlēšanās, kad «Vienotā Krievija» ieguva līdz šim lielāko vairākumu parlamentā, šķiet gluži vai politiski neuzvarams. Tomēr vienlaikus Putins arī saskāries ar pamatīgu dilemmu: kā paildzināt sistēmu, kas uzbūvēta un balstās uz viņu pašu, raksta «Reuters».
Nākošās prezidenta vēlēšanas Krievijā notiks 2018. gada martā, un 63 gadus vecajam Putinam ir jāizlemj, vai viņš tajās piedalīsies. Līdz šim Putins ar šo iespēju koķetējis un savus plānus publiski paudis nav. Krievijas lielā līdera plānus ārpus viņam tuvo cilvēku loka, domājams, zina vien daži. Vairums Kremļa peripetiju pētnieku ir pārliecināti, ka Putins kandidēs atkal un uzvarēs, atliekot lielo jautājumu par viņa pēcteci līdz pat 2024. gadam. Bet ir tādi, kas uz Krievijas politiskās skatuves prognozē pārsteigumu.
No vienas puses, palikšana prezidenta amatā šķiet acīmredzama izvēle. Putinu pozitīvi vērtē apmēram 80% iedzīvotāju, partija «Vienotā Krievija» vēlēšanās ieguva 76% parlamenta vietu un Ukrainai piederošās Krimas pievienošana Krievijai nostiprināja viņa «nācijas glābēja» statusu daudzu Krievijas iedzīvotāju acīs.
Toties zem šā aizsega Putina problēmas tikai vairojas, piemēram, prognozētā lēnā ekonomikas atkopšanās, acīmredzama politiskā pēcteča trūkums, balsotāju apātija,
viņa paša paustās sūdzības par amata atstāto ietekmi uz veselību, kā arī sistēmas destabilizācijas risks «Putina klana» savstarpējo ķīviņu rezultātā.
Arvien vairāk arī šķiet, ka vienīgais veids, kā Krievija var «pārstartēt» savas attiecības ar Rietumiem, būtu bez Putina tiešas dalības.
ASV un Eiropas Savienība saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainā Krievijai noteikusi ekonomiskās sankcijas. Un pagaidām ir maz zīmju, kas varētu liecināt par tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu.
Maskavas Ekonomikas augstskolas politikas analītiķis Nikolajs Petrovs uzskata, ka Putins varētu saglabāt sistēmas leģitimitāti, ja viņš 2018. gadā varas grožus nodotu kāda sevis izraudzīta pēcteča rokās. «Tas ir iespējams scenārijs,» Petrovs pauda «Reuters». Viņš gan pauž skepsi par to, ka Putins šo ceļu patiešām izvēlēsies, neskatoties uz augošo spiedienu atrast jaunus veidus sabiedrības atbalsta saglabāšanai, ja neskaita nacionālismu un «militāros piedzīvojumus ārvalstīs».
«Putins ir kļuvis par pats savas popularitātes ķīlnieku,» saka Petrovs.
Putins esot ļoti noguris
Cilvēki, kuri Putinu pazīst, saka, ka viņš kļūst arvien nogurušāks. Pagājušajā gadā neizslēgti mikrofoni iemūžināja brīdi, kā Putins sūdzas par to, cik maz augstajā amatā viņam ir iespēju pagulēt. Kāds augsta ranga ierēdnis atklāj, ka Putins, kurš pie varas vai nu prezidenta vai premjerministra amatā atradies jau gandrīz 16 gadus, no varas nastas esot noguris.
Liberālās opozīcijas politiķis Dmitrijs Gudkovs «Reuters» pauda, ka
Putins tomēr noteikti nākamajās vēlēšanās kandidēs atkal, jo baidoties, ka atkāpšanās no varas pozīcijām varētu viņu padarīt ievainojamu tiesāšanai saistībā ar notikumiem Ukrainā.
«Ar tik daudz ienaidnieku, kas viņam ir gan ārpus valsts, gan valsts iekšpusē, viņš sāk justies mazāk drošs. Šis neizskatās pēc laika, kad viņš varētu atteikties no kontroles,» teica Gudkovs.
Tomēr Putins mēdz būt pārsteigumu pilns. Neskatoties uz prognozēm, 2008. gadā viņš prezidenta amatu nodeva Medvedeva rokās, lai četrus gadus vēlāk ar triumfu amatā atgrieztos atkal.
Kremlim tuvi avoti uzskata, ka Putina lēmumu, visdrīzāk, ietekmēšot arī ASV prezidenta vēlēšanas
un ka to uzvarētājs pilnvaru pirmajā posmā veidos attiecības ar Krieviju. «Putins ir diezgan pārņemts ar globālo politiku un nekandidēs, ja vien nebūs vajadzība pēc «stingras rokas». Citādi viņš amatu atstās Medvedevam,» «Reuters» anonīmi prognozēja Kremlim tuvu stāvošais avots.
Jau tagad ir skaidrs, ka ASV Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone pret Maskavu ieturētu krietni stingrāku politiku nekā Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps, kurš izteicies, ka gribētu pārstartēt attiecības ar Krieviju.
Iekšējais ienaidnieks
Krievijas ekonomiskās prognozes izskatās drūmas. Vairāk nekā divus gadus pēc Rietumu noteiktajām sankcijām to ietekme šķiet nedaudz mazināmies un sagaidāms, ka ekonomika pēc pieticīgas izaugsmes varētu atgriezties nākamajā gadā. Tomēr ārvalstu investīciju trūkums turpinās. Tas ir kas tāds, kas Krievijai iepriekš ļāvis atgriezties pie izaugsmes. Tomēr tagad sagaidāms, ka ekonomiskā atkopšanās varētu ilgt gadiem, un izaugsme 2017. gadā ir prognozēta tikai 0,5% apmērā.
Arī saglabāt šķietamību par tautas atbalstu kļūst arvien grūtāk, ņemot vērā pazīmes tam, ka arvien lielāks vēlētāju skaits dalību vēlēšanās uzskata par tukšu rituālu.
Vēlētāju līdzdalība 18. septembra vēlēšanās bija nokritusies līdz pēcpadomju laikam raksturīgiem apmēriem. Un lai gan pagaidām nav pazīmju tam, ka Putina elitē briestu nemieri, prezidenta līdzgaitnieki kļūst arvien bažīgāki par to, ka drauds Putinam kādu dienu varētu nākt no viņa paša politiskās sistēmas iekšienes. Tieši šādas bažas un vajadzība pēc amatpersonu «pārbīdēm», lai radītu iespaidu par to, ka sistēma atjaunojas, esot iemesls, kāpēc Putins nomainījis vairākas ietekmīgas Kremļa un drošības iestāžu amatpersonas, kā arī reģionālos ierēdņus.
Agrīnas vēlēšanas?
Putinam vēl jāizlemj, vai izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Alekseja Kudrins, padomdevējs ekonomikas jautājumos un bijušais ekonomikas ministrs, ieteicis pirmstermiņa vēlēšanas rīkot 2017. gadā nevis, kā iepriekš plānots, 2018. gadā. Viņš uzskata, ka tas varasiestādēm atļautu iegūt jaunu mandātu smagu reformu sākšanai. Pēcāk Krievijas finanšu ministrija vēl vairāk pielēja eļļu ugunij runām par šādu scenāriju, jūlijā publicējot vēstuli, kurā runāts par prezidenta vēlēšanām Krievijā 2017. gadā. Tomēr tas pats Kremlim tuvais informācijas avots «Reuters» pauda, ka agrāku prezidenta vēlēšanu sarīkošana Krievijā vērtējama ar 50 pret 50 iespēju.
Cits avots agrīnu prezidenta vēlēšanu iespēju pamato ar to, ka Kremlis esot uztraucies par slikto ekonomikas rādītāju ietekmi uz Kremļa elites politiskajām izredzēm. «2018. gadā ekonomiskā situācija nebūs diez ko labāka, un tauta būs nogurusi. Apkārt būs vairāk negativitātes, Putina reitingi kritīs un mūsu finansiālās rezerves arvien izsīks,» «Reuters» pauda informācijas avots Kremlī.
Putina pēcteča meklējumos
Neskatoties uz to, vai Putins kandidēs nākošajās prezidenta vēlēšanās vai nē, viņam nāksies sākt gatavot sev pēcteci. Pēc TV ekrānos redzamā daudzu gadu garumā, daudzi Krievijas vēlētāji atzīst, ka nemaz nevar iedomāties politisko dzīvi bez Putina. «Prezidents attapsies slazdā. Harismātisku līderu leģitimitāte automātiski nepāriet un netiek piešķirta viņa pēctecim,» teikts Karnegi Maskavas centra šī mēneša paustā komentārā.
Vienīgais politiķis, kam vēl bez Putina atvēlēta regulāra valsts TV uzmanība, ir bijis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Viņš laikā no 2008. līdz 2012. gadam bija prezidents, palīdzot Putinam apiet likumus, kas liedz prezidenta amatā atrasties vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Viņš tiek minēts kā potenciāls Putina pēctecis, taču daudziem vēlētājiem viņa politiskā dūre šķiet «pārlieku maiga».
Spekulāciju par Putina pēcteci ir ne mazums, sākot no aizsardzības ministram un centrālās bankas vadītāja līdz jaunajam un maz zināmajam prezidenta administrācijas vadītājam. Viens no vārdiem, kas izskanējis pēc nupat notikušajām parlamenta vēlēšanām, ir Vjačelsavs Volodins, bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks. Putins izteicies, ka Volodinam būtu jābūt par jauno parlamenta spīkeru, un tas viņam dotu lielu publisku atpazīstamību.
