Francijas sociālistu priekšvēlēšanu pirmās kārtas barjeru svētdien pārvarējis bijušais premjerministrs Manuels Valss, kā arī bijušais izglītības ministrs Benuā Amo, noskaidrots pēc puses balsu saskaitīšanas
Francijas sociālistu priekšvēlēšanās cīņu turpinās Valss un Amo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
49 gadus vecais Amo, kurš pārstāv partijas kreiso flangu, saņēmis 36% saskaitīto balsu, bet 54 gadus vecais Valss - 31%.
No abiem līderiem tālu atpalicis bijušais ekonomikas ministrs Arno Montebūrs, kurš saņēmis 18% balsu.
Daļējie rezultāti tika pasludināti pēc 942 000 balsu saskaitīšanas. Pavisam priekšvēlēšanās tika nodotas pusotrs līdz divi miljoni balsu.
Sociālistu priekšvēlēšanās kopā piedalījās septiņi kandidāti.
Amo labo rezultātu pirmajā kārtā Valss novērtēja kā protesta balsojumu.
«Mūsu priekšā ir skaidra izvēle - izvēle starp noteiktu sakāvi un iespējamu uzvaru,» viņš paziņoja.
Pirmo divu vietu ieguvēji 29.janvārī piedalīsies priekšvēlēšanu otrajā kārtā, tomēr to uzvarētājam būs maz izredžu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās.
Aptaujas liecina, ka patiesā sacensība norisināsies starp konservatīvo kandidātu Fransuā Fijonu, galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un bijušo ekonomikas ministru sociālistu valdībā Emanuelu Makronu, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts.
Makrons, kurš politikā iesaistījies relatīvi nesen, pērn pameta valdību, lai dibinātu pats savu centrisko kustību «En Marche!» («Uz priekšu»), un tagad viņš saviem bijušajiem kolēģiem sācis atņemt jau tā vājo atbalstu.
Saskaņā ar ceturtdien publiskotajiem aptaujas rezultātiem 39 gadus vecais Makrons pirmajā vēlēšanu kārtā var cerēt uz 17 līdz 21% balsu.
Daži smagsvari sociālistu rindās jau ļāvuši noprast, ka varētu sniegt atbalstu tieši viņam, nevis pašu partijas izraudzītajam kandidātam, jo Makronam cīņā ar Lepēnu varētu būt lielākas izredzes.
Tomēr ceturtdienas televīzijas debašu laikā gan Valss, gan Montebūrs, gan Amo noraidīja iespēju, ka varētu atsaukt savu kandidatūru, lai atbalstītu Makronu.
«Viņš ir Tonijs Blērs pirms 20 gadiem,» izteicās Amo, kamēr Montebūrs izteicās, ka viņa bijušā kolēģa priekšlikumi esot «neskaidri».
Arī pats Makrons izslēdzis jebkāda «pakta» iespējamību ar sociālistiem, ceturtdien paziņojot, ka viņa kustība jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām izvirzīs pati savus kandidātus.
Kreiso elektorātu vēl vairāk sašķeļ komunistu atbalstītais ekstrēmists Žans Liks Melanšons, kura atbalstītāju skaits arī sasniedz divciparu skaitli.
Tomēr šobrīd visticamākā ir iespēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā sastapsies Fijons un Lepēna.
Tādējādi interese par sociālistu priekšvēlēšanu iznākumu ir maza.
Arī pašiem sociālistiem daudz nozīmīgāka šķiet prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā viņiem nāksies cīnīties par nozīmīgākās partijas statusa saglabāšanu politiskā spektra kreisajā flangā, ko sociālisti atkaroja komunistiem 1978.gadā.