ANO dalībvalstis otrdien nosodīja Ziemeļkoreju par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem un par ballistisko raķešu un kodolieroču izmēģinājumu veikšanu laikā, kad tauta cieš badu.
ANO nosoda Ziemeļkoreju par raķešu izmēģināšanu, kamēr tauta ir badā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ANO Ģenerālās asamblejas cilvēktiesību komiteja vienprātīgi pieņēma Eiropas Savienības (ES) un Japānas izstrādātu rezolūciju, kurā paustas starptautiskas bažas par Phenjanas cilvēktiesību situāciju.
Šis dokuments tiks nosūtīts Ģenerālajai asamblejai, kur decembrī paredzētas debates par to.
Ziemeļkoreja šogad veica sesto kodolizmēģinājumu, kā arī izmēģināja vairākas augsti attīstītas raķetes, tai skaitā starpkontinentālās ballistiskās raķetes, lai gan 18 miljoni cilvēku – 70% valsts iedzīvotāju – cieš no pārtikas trūkuma.
Rezolūcijā, kuru atbalstīja 61 valsts, Ziemeļkoreja tika nosodīta par «savu resursu novirzīšanu kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādei, neņemot vērā savas tautas labklājību».
Rezolūcijā tika nosodīti «ilgstošie un notiekošie sistemātiskie, plaši izplatītie un rupjie cilvēktiesību pārkāpumi» Ziemeļkorejā, un tika atzīts, ka šie pārkāpumi noveduši līdz smagam badam un nepietiekamam uzturam.
Apmēram ceturtā daļa Ziemeļkorejas iedzīvotāju cieš no hroniskas uztura nepietiekamības, teikts rezolūcijā.
Tajā paustas «ļoti nopietnas bažas» par to, ka Phenjana īstenojusi spīdzināšanu, sodīšanu ar nāvi, ārvalstu pilsoņu patvaļīgu apcietināšanu un viņu nolaupīšanu gan savā teritorijā, gan ārpus tās.
Rezolūcijā arī uzsvērts, ka Ziemeļkorejai jānodrošina aizturētajiem ārvalstu pilsoņiem pieeja konsulārajiem dienestiem un jāļauj viņiem sazināties ar savām ģimenēm.
Iesniedzot šo rezolūciju ES vārdā, Igaunijas vēstnieka ANO vietniece Minna Līna Linda sacīja, ka cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkorejā «pārāk bieži netiek ievēroti, jo virsrakstos nonāk raķešu un kodolieroču jautājums».
Ziemeļkorejas vēstnieks ANO Dža Sonnams sacīja, ka viņa valsts valdība «kategoriski noraida» šo rezolūciju, un nosauca to par politisku sazvērestību Phenjanas vadības graušanai.
Vēstnieks arī kritizēja divas nesen pieņemtas ANO Drošības padomes rezolūcijas par sankcijām pret Ziemeļkoreju, nosodot tās kā «barbariskus» pasākumus un kā «nicināmu cilvēktiesību pārkāpumu un genocīda noziegumu».
Rezolūcijā arī tika paustas bažas par to, ka kopš 2015.gada oktobra ir pārtrauktas Korejas kara izšķirto ģimeņu tikšanās.