/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Franču alpīniste Elizabete Revola sirdi plosošā intervijā no slimnīcas palātas atkājusi, kā viņai nācās pamest savu novārgušo partneri vienā no Pakistānas nāvīgākajiem kalniem, lai varētu glābt savu dzīvību, vēsta raidorganizācija BBC. Pagājušajā nedēļā veiktajā glābšanas operācijā Revola no vairāku tūkstošu metru augstuma tika izglābta ar helikoptera palīdzību, taču viņas partneri, poli Tomašu Makeviču, glābt neizdevās.
No «nāves kalna» izglābtā franču alpīniste: «Pamest partneri kalnos nebija viegls lēmums»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Revola smagi apsaldēja rokas un pēdas. Ārsti Francijā tagad spriež, vai kādu no apsaldētajām ķermeņa daļām nāksies amputēt.
Revolu izglāba labi trenēta poļu alpīnistu komanda. Taču Makevičam nebija iespējams piekļūt, neriskējot ar pašu glābēju dzīvībām, un bija mazas cerības, ka Makevičs varētu izdzīvot.
Revola un Makevičs 20.janvārī sāka kāpienu bīstamajā Nangaparbatā, ko dēvē arī par nāves kalnu. Neilgi pirms pāris sasniedza 8120 metrus augstā kalna virsotni, Makevičs sāka sūdzēties, ka neko neredzot.
/nginx/o/2018/07/05/8112072t1h4903.jpg)
«Viņš nelietoja masku, jo dienas laikā bija nedaudz dūmakains. Iestājoties krēslai, viņam bija iekaisušas acis,» stāsta Revola.
Makevičam turoties pie Revolas pleciem, viņi turpināja ceļu tumsā. Vīrietim esot kļuvis grūti elpot.
«Viņš noņēma aizsargaprīkojumu, kas bija priekšā mutei,» atceras Revola. «Viņa deguns kļuva balts, tad arī rokas un kājas.»
Nakti viņi pārlaida alā, taču Makeviča stāvoklis turpināja pasliktināties. Vīrietim no mutes sāka plūst asinis - tas signalizē par šķidrumu uzkrāšanos organismā, kas ir «kalnu slimības» izpausme.
Revola raidīja vairākus lūgumus pēc palīdzības. Glābēji teica, ka viņai vispirms jānokāpj līdz apmēram 6000 metru augstumam.
Tas nozīmēja, ka sievietei Makevičs jāatstāj kalnos. «Tas nebija viegls lēmums. Man to uzspieda,» stāsta Revola.
Domājot, ka glābēji ieradīsies drīz, Revola nepaņēma līdzi ne telti, ne segu. Glābēji nespēja uzreiz nokļūt pie Revolas, tāpēc viņai nakti atkal nācās pārlaist alā.
Revola stāsta, ka kalnos viņai sākušās halucinācijas. Viņa iedomājās, ka kāds viņai nes karstu tēju un ka viņai par to jāpateicas, atdodot savu kurpi. Pēc piecām bez apaviem pavadītām stundām Revolai radās smagi apsaldējumi.
Viņa izdzirdēja tuvojošos helikopterus, taču stiprā vēja dēļ glābēji viņai nevarēja piekļūt. Baidoties, ka zem klajas debess būs jāpavada vēl viena nakts, Revola ar slapjiem cimdiem un nosalušām kājām turpināja ceļu, līdz viņai izdevās nokļūt līdz glābējiem.
/nginx/o/2018/07/05/8112074t1hf651.jpg)
Revolu ar helikopteru aizveda uz slimnīcu Islāmābādā. Pēc tam alpīnisti pārveda uz Šveici, no kurienes visbeidzot nogādāja Francijā. Ārsti pašlaik spriež, vai Revolai nāksies amputēt plaukstas un kreiso pēdu.
Par spīti notikušajam Revola neizslēdz, ka vēl kādreiz varētu doties kalnos.
Nangaparbats ir otrais augstākais kalns Pakistānā un devītā augstākā virsotne pasaulē. Jūnijā tur lavīnā gāja bojā spāņu un argentīniešu alpīnisti.