Video vairs nav pieejams.Latvijas ieslodzījuma vietā šobrīd sodu izcieš 67 skolas vecuma pusaudži. Cietuma skolā viņi apgūst tās pašas mācību programmas, ko brīvībā dzīvojošie bērni. Taču tas nerisinot notiesāto bērnu uzvedības problēmas un izpratni par savu vainu paveiktajos noziegumos. Ieslodzījumu vietu pārvaldes speciālisti atzinuši, ka tas uzskatāms par iemeslu, kādēļ aptuveni trešdaļa pusaudžu atkal atgriežas cietumā.
Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ir sava mācību iestāde - Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola. Rudens jūtams arī otrā pusē dzeloņdrāšu stieplēm, bet tur ieslodzītiem jauniešiem tas rit katram savādāk.
LNT ziņas vēsta, ka dažs ieslodzījumā nonākušais nepilngadīgais turpinot iesāktās mācības, savukārt citi pēc vairāku gadu klaiņošanas pa ielām atsākuši mācīties lasīt un rakstīt. Tomēr tas šiem pusaudžiem nepalīdzot atrisināt savas dzīves vienādojumu - kur vienā pusē ir izdarītais noziegums, bet otrā jautājums, kāda būs dzīve pēc atgriešanās brīvībā.
Speciālas sociālās korekcijas un vērtībizglītības programmas ieslodzījuma vietās esot saņēmuši gan bērni, kuriem bijušas uzvedības problēmas, gan pieaugušie ieslodzītie. Vienīgie, kuriem tās gājušas secen, esot tieši nepilngadīgie ieslodzītie.
Mācību stundās runā par cilvēces pamatvērtībām
Tomēr šajā ieslodzījuma vietā Cēsīs jau trešo gadu izmantojot daļu no tās mācību sistēmas, kas izstrādāta pieaugušo ieslodzījumu vietām, arī vērtībizglītību. Tās pamatā ir vispārcilvēcisko pamatvērtību izvērtēšana.
Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas sociālo zinību skolotāja Zoja Plauka LNT ziņām uzsver: „Viena lieta ir mācīt tur kaut ko, bet otra lieta, ka mēs ņemam piemērus no dzīves, ko puiši paši piedzīvojuši.” Pedagogi puišu uzvedībā novērojuši pārmaiņas. „Vairāk kontrolē sevi, domā līdzi, ko runā, kādiem vārdiem runā, nekā tie, kuri atnāk no ielas,” saka Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolas direktores vietniece Liene Cekula.
Sarunās ar skolotājiem notiesātie pusaudži arī izvērtējot, kas viņus gaida pēc cietuma. Kāds 18 gadus vecs ieslodzītais LNT ziņām atzīst: „Jāatgriežas būs, nebūs tik viegli mācīties kā te, bet nekur jau nav viegli, galvenais mācīties no savām kļūdām.” Savukārt cits vienaudzis norāda: „Patīk, ka par to var parunāt, jo šeit nav ar ko izrunāties. Ar pieaugušajiem, ar ieslodzītajiem tikai savā starpā tāpat neko jēdzīgu nevar izrunāt.”
Recidīva samazināšanas funkcijas – sekundāras
LNT ziņas vēsta, ka joprojām valsts līmenī vairāk tiekot domāts par eksistenciālu izdzīvošanu ieslodzījumu vietās, bet recidīva samazināšanas funkcijas paliekot otrajā plānā. Šādu viedokli raidījumam paudis Ieslodzījumu lietu pārvaldes projektu vadītājs Māris Luste.
Papildus līdzekļu nebūs, arīdzan Valsts Probācijas dienests taupības režīmā bija spiests atcelt vairākas atbalsta programmas, tāpēc ieslodzīto izglītības papildināšana ar speciālām nodarbībām šobrīd esot vienīgais instruments sociālās korekcijas īstenošanai.
Līdz nākamā mācību gada sākumam projekta ietvaros plānots izstrādāt programmu nepilngadīgajiem ieslodzītajiem un tad īstenot praksē. Projektam piešķirtā naudas summa nav visai liela – 182 45 latu, un to ieguldīs sistēmas izveidē.
Šā projekta būtība esot precīzi diagnosticēt katra jaunieša psiholoģiskās un sociālās problēmas, kuras ir jāpārvar, un meklēt risinājumus, kā to izdarīt. Paredzēta arī pasniedzēju apmācība. Šo projektu Ieslodzījuma lietu pārvalde īstenos tikai par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
Sabiedrība neiedziļinoties noziedzības cēloņos
Luste LNT ziņām uzsver: „Sabiedrība necenšas izprast noziedzības dziļākos cēloņus un uzskata, ka ieslodzītos jātur pēc iespējas stingrākos apstākļos, it kā šie ieslodzītie no cietuma nekad neatgrieztos sabiedrībā, bet tā tas nav. Viņi nonāks agrāk vai vēlāk mūsu vidū.”
Katra notiesātā jaunieša līdz šim piedzīvotais kļuvis par neatņemamu dzīves bagāžu. Citu joprojām vilinot kriminālā romantika, bet cits cerot, ka te vairs neatgriezīsies un pirmā brīvības atņemšana paliks arī pēdējā.
„Galvenais ir iedot cerību, ka viss vēl nav zaudēts, ka neiet uz leju, bet censties mainīt uz labo pusi,” LNT ziņām atklāj kāds notiesātais jaunietis, kurš nevēlējās par izdarīto noziegumu runāt, jo viņš to cenšoties aizmirst un dzīvē sākt visu no jauna.
