Viens no Zolitūdes «Maxima» būvinženieriem tiesā prasa anulētā sertifikāta atjaunošanu. Būvinženieris Ivars Sergets iesniedzis prasību tiesā, jo uzskata, ka nepamatoti padarīts par grēkāzi. Pie konstrukciju daļām, kas izraisījušas sagrūšanu, viņš neesot strādājis.
Zolitūdes «Maxima» būvinženieris uzskata, ka nepamatoti padarīts par grēkāzi (46)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc tam, kad Zolitūdē sagruva lielveikals Maxima, nogalinot 54 cilvēkus, Latvijas Būvinženieru savienība anulēja sertifikātus diviem no lielveikala projektā iesaistītajiem būvspeciālistiem Andrim Gulbim un Ivaram Sergetam.
Būvinženieru Savienības ekspertīzēs atklājās, ka slodze uz šīm sijām bija vairākkārt lielāka, nekā savā projektā bija paredzējis Ivars Sergets. Tas arī bija iemesls viņa sertifikāta anulēšanai.
«Ja cilvēks, sertificēts konstruktors, var tā kļūdīties ar slodzēm, kuras rezultātā bija vienalga tam pārsegumam jāsabrūk, tad nu liekas, ka vairs smagāku pārkāpumu nevar būt, lai viņam šo sertifikātu anulētu, lai viņš citām ēkām šādas pašas kļūdas nepieļautu un neradītu apdraudējumu cilvēkiem,» skaidro LBS izpilddirektors Romāns Auniņš.
Tomēr Sergeta pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks apšauba šo ekspertīžu objektivitāti, jo tās esot veiktas pēc lietā ieinteresētu pušu pasūtījuma. Viņš arī apgalvo, ka viņa
klients pie tām nesošo konstrukciju daļām, kuru sabrukšana, visticamāk, izraisīja traģēdiju, nemaz neesot strādājis.
«Šobrīd mums ir pamats domāt, ka šos mezglus ir izstrādājis uzņēmums, kurš vispār tobrīd nebija sertificēts. Un šo izstrādāšanu viņam pasūtīja būvuzņēmējs. Plus vēl jāņem vērā, ka attiecībā uz šīm metāla kopnēm, konstrukcijām, atkal mums ir pamats tā uzskatīt, ka uz šīm kopnēm, kur ir publiski izskanējis par viltotiem dokumentiem. Un konkrēti šie te dokumenti varētu būt dokumenti, kuri tieši attiecas uz sabrukušo kopņu montāžu,» savu nostāju skaidro zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Tikmēr Būvinženieru savienībā apgalvo, ka arī Valsts policijas veiktais izmeklēšanas eksperiments esot parādījis, ka Sergeta aprēķinātās slodzes bijušas nepareizas. Tās ieskatā Sergeta argumenti nav vērā ņemami, jo savienība nepārbauda Zolitūdes traģēdijas cēloņus, bet gan būvinženiera kompetenci.
«Nu, tā kā ekspertīzes pierādīja, ka šīs kompetences viņam nav pietiekami, tāpēc arī
loģisks bija lēmums anulēt, un es ceru, ka arī tiesa apstiprinās
mūsu lēmuma pareizību,» cer Auniņš.
Sergeta pārstāvis savukārt iebilst, ka tas rada iespaidu par mēģinājumu viņa klientu padarīt par grēkāzi, jo pati Būvinženieru savienība pirms traģēdijas šo Sergeta projektu esot atzinusi par labu.
«Pati Būvinženieru savienība 2013. gadā, lemjot par Sergeta sertifikāta pagarināšanu, izvērtēja arī šo konkrēto Maximas projektu. Un šī projekta izvērtējums, ko arī veica pati savienība, viņas nozīmēts speciālists, bija viens no diviem projektiem, uz kura pamata tika pagarināts paša Sergeta sertifikāts,» atgādina advokāts.
Sergets lēmumu par sertifikāta anulēšanu neveiksmīgi pārsūdzēja Būvinženieru savienībā un pēc tam Ekonomikas ministrijā. Tagad viņš ar šādu prasību vērsies administratīvajā tiesā. Tikmēr traģēdijas vietā notiek pēdējie izmeklēšanas darbi, un jau šomēnes policija to varētu pamest.