Latvija atsakās dot patvērumu Ukrainas evaņģēlistu baznīcas mācītāja palīga ģimenei

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi kādas ukraiņu ģimenes pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) izdot labvēlīgu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, liecina portālā «tiesas.lv» pieejamais spriedums.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Valsts robežsardze 2015.gada jūlijā saņēma divu Ukrainas pilsoņu iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā viņiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

Iesniegumos pieteicēji norādījuši, ka lūdz patvērumu Latvijā sev un saviem bērniem, jo Ukrainā norisinās karadarbība un viņu dzīvības ir apdraudētas, kā arī pastāv draudi dzīvībai pieteicēju reliģiskās pārliecības dēļ.

PMLP atteikusi piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā.

Pieteicēji pārrunās bija norādījuši, ka viņi pieder kristiešu evaņģēlistu kopienai, un viens no pieteicējiem Konstantinovkā bija evaņģēlistu baznīcas mācītāja palīgs, turklāt šī evaņģēlistu baznīca bija reģistrēta pieteicēju dzīvesvietas adresē, kur notika arī evaņģēlistu dievkalpojumi. Kad separātisti ieņēma Slavjanskas, Kramatorskas un Konstaninovkas pilsētas, viņi sāka propagandēt to, ka šajā teritorijā var būt tikai trīs reliģijas - pareizticība, katolicisms un musulmanisms, bet visas pārējās reliģijas ir sektas, tostarp arī pieteicēju ticība.

2014.gada septembrī uz pieteicēja mobilo telefonu piezvanīja viens no separātistiem un piedraudēja, ka viņš un citi separātisti drīz atgriezīsies Konstantinovkā, atņems kristiešiem evaņģēlistiem piederošos īpašumus un izdzīs sektantus.

PMLP norādījusi: lai gan ir pamats uzskatīt, ka pieteicēji bija saskārušies ar problēmām no separātistu puses savas reliģiskās piederības dēļ, tomēr pārvaldes rīcībā nav informācijas, ka viņi šajā sakarā būtu lūguši savas valsts, tās partiju vai organizāciju vai starptautisko organizāciju palīdzību nodrošināt viņu aizsardzību.

Tāpat pēc Ukrainas pilsoņu pārrunās norādītā, 2014.gada jūlija sākumā lielākā daļa separātistu atstāja Konstantinovku, dodoties uz Gorlovku un Doņecku, un šobrīd kopš 2014.gada jūlija Konstantinovkā atrodas Ukrainas armija, kura kontrolē situāciju, līdz ar to pieteicēji nav pakļauti tiešam apdraudējumam no separātistu puses gan kā civiliedzīvotāji, gan viņu reliģiskās piederības dēļ.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu