RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

e-sistēmas ieviešana neveicas - atklāj tiesībsargājošo iestāžu «greizsirdību»?

LTV De Facto 4
Policijas reids | Foto: ekrānšāviņš

Pamatīgs pārbaudījums tam, cik lielā mērā Latvijas tiesībsargājošo un drošības iestāžu starpā valda uzticība, ir vienotas e-sistēmas ieviešana, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». To neizdodas izdarīt jau vismaz septiņus gadus. Galvenie iemesli ir naudas trūkums un nespēja vienoties par tehniskiem jautājumiem. Taču bažas rada arī iespējamā savstarpējā neuzticēšanās, lai datu bāzē iekļautu pilnīgu operatīvo informāciju.

Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem, toreiz vēl premjera Valda Dombrovska valdība vienojās tiesībsargājošajās un drošības iestādēs ieviest Nacionālo kriminālizlūkošanas modeli. Pēc būtības – atrast veidu, kā iestādēm strādāt vienoti un sistemātiski. Tāpat

bija plānots izveidot jaunu datorprogrammu, kurā starp iestādēm notiktu operatīvās informācijas apmaiņa. Tā novērstu darbu dublēšanos. Piemēram, lai dažādas iestādes vienlaikus neuzsāktu izmeklēšanu pret vienu un to pašu personu.

Toreiz Eiropas Savienības Padomē tapa ziņojums par finanšu noziegumiem un to izmeklēšanu Latvijā. Tas bija slepens. Taču nesen slepenības zīmogu noņēma. Tagad redzams, ka ārvalstu eksperti jau toreiz bažījās par šī modeļa realizāciju: "Ir būtiski nepieļaut to, ka daudzsološa iniciatīva beigās kļūst tikai par intelekta vingrinājumu.»

Pēc būtības šo septiņu gadu laikā notikusi darba organizācija

Taču vienotā informācijas sistēma, kurā tiesībsargājošās iestādes varētu apmainīties ar aktuālo informāciju, tā arī nav. "E-sistēma kā tāda, jā, šobrīd tāda nav veidota,» apstiprina VP GKrPP Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Vadības lietu plānošanas nodaļas priekšnieks Dainis Vēbers.

Šādas datorprogrammas izveide ir dārga. Aplēsts, ka tā izmaksātu apmēram 12 miljonus eiro. Taču tas neesot vienīgais iemesls, kāpēc iestādes nav naskas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu saslēgtas vienotā datu bāzē.

To starpā joprojām nav pilnīgas uzticības. Tāpat pastāvot «institucionālā greizsirdība».

«Tiesībsargājošo iestāžu vadības līmenī - viņi zvērēja, ka šīs greizsirdības vairs nav. Mums jāpanāk, lai arī izmeklētājs, strādājot ar šo informāciju, ka viņam nav šīs sajūtas, ka tas ir jāpaveic man, ka es to nedošu citur,» no komisijā dzirdētā secina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis («Vienotība»). Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, ka «ja pirms gadiem pieciem, sešiem, septiņiem, bēdīgi slavenie Vaškeviča laiki, bija redzams, ka iestādes viena uz otru skatās ar diezgan lielām un pamatotām aizdomām par informācijas nopludināšanu, tad šobrīd situācija ir mainījusies».

Skandāls ap Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policistiem rimies

Pēc vadības nomaiņas mazinājušies publiskie pārmetumi arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Tomēr nesen atkal to kritizēja par darbošanos noteikta grupējuma interesēs. Līdz ar to,

ja nav pilnīgas uzticības iestāžu starpā par informācijas lietošanu tikai izmeklēšanas interesēs, e-sistēmā ievietotā informācija var būt formāla nevis patiešām svarīga.

"Šeit mēs runājam par informācijas apmaiņu, kas rodas operatīvās darbības rezultātā cīņā ar organizēto noziedzību. Nenoliedzami, ka šeit uzticībai jābūt vēl augstākā līmenī. Man šobrīd nav informācijas, ka ENAP nodarbotos ar «pasūtījuma lietām». Par to vēsturiski kādreiz tika runāts, bet, Kriminālpolicija pēdējos gados ir strauji mainījusies un ir strauji mainījies ENAP,» uzskata VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume pārliecināts, ka «tā informācija, kas ir KNAB rīcībā, kas varbūt nav nepieciešama citu iestāžu darba uzlabošanai vai informācijai lietās, tā nav nepieciešama, lai tā būtu publiski pieejama šādas sistēmas ietvaros». Savukārt VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe norāda, ka «tā ir uzticēšanās pakāpe. Protams, tajos gadījumos vienmēr ir iespējams veikt kādu apstākļu noskaidrošanu, ja prokuratūrai vai sistēmas uzturētājam būs pilna informācija, kas ir ko skatījies, ko meklējis, tad pie kaut kādiem strīdus vai šaubu gadījumiem, ir iespējams veikt arī faktu noskaidrošanu».

Turklāt šī un naudas trūkums nav vienīgās problēmas.

Iestādes savā starpā nav spējušas vienoties arī par nepieciešamo drošības līmeni jaunizveidojamajai e-sistēmai. "Kiberdrošība ir viena no tādām centrālajām tēmām,

kā mēs zinām. Protams, šai sistēmai ir jābūt pietiekami drošai, jo tur glabāsies dati, kas attiecas uz visu tiesībaizsardzības iestāžu kompetences jautājumiem,» skaidroiekšlietu ministrsRihardsKozlovskis («Vienotība»).

Visreālākais scenārijs šobrīd – datu bāze apvienos tikai iekšlietu sistēmā darbojošās iestādes. Tam esot «iezīmēta nauda» - apmēram 5,8 miljoni eiro (5 762 358 EUR). "Mūsu iekšējās sistēmas ir diezgan novecojušas un tas arī mums palīdzētu atjaunot to, kas mums ir. Tās sistēmas padarīt analizējamākas. Viens ir uzkrāt informāciju, otrs – to analizēt. Līdz ar to, protams, Valsts policija būtu lielākais ieguvējs,» norāda Vēbers.

Visticamāk, tuvāko gadu laikā iekšlietu sistēma tiks pie jaunas datu bāzes. Taču tas joprojām neatrisinās sākotnēji nosprausto problēmu. Piemēram, gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, gan VID Finanšu policija un KNAB ir savstarpēji nesaistītas iestādes.

Tā kā tās joprojām nebūs iekļautas vienotā e-sistēmā, tām nebūs iespējams novērst iespējamu darbu dublēšanos.

Jēkabs Straume Finanšu noziegumi Drošība ES Valsts policija "Vienotība" Kārlis Seržants KNAB
4 Komentāri