IZM piedāvā palielināt skolēnu un skolotāju proporciju, lai alga būtu Ls 250 (140)

IZM priekšlikums paredz, ka turpmāk novados uz vienu skolotāju varētu būt astoņi skolēni, bet pilsētā - 10,2 skolēni uz vienu skolotāju.

Šie skaitļi ir ministrijas piedāvājums, kas vēl tiks pārrunāts gan ar arodbiedrību, gan jaunievēlēto novadu un pilsētu vadību, lai nonāktu pie optimāla risinājuma esošā budžeta finansējuma ietvaros.

Patlaban Latvijā šī proporcija ir seši skolēni uz vienu pedagogu, kas krietni atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem.

Palielinot šo proporciju, pedagogiem būtu iespējams nodrošināt 250 latu atalgojumu par likmi (21 stundu), vienlaikus saglabājot arī patlaban esošās piemaksas.

"Šodien notikusī saruna ir nozīmīgs solis ceļā uz skolotāju atalgojuma jautājumu risināšanu un skolu tīkla reformām," sacījis Dombrovskis, kurš jau nākamnedēļ ieplānojis atkārtotas tikšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem, nozares vadību un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu papildus iespējas skolotāju pārkvalifikācijai ar stipendiju izmaksu un līdzfinansētu darba vietu radīšanu, kam paredzēti 20 miljoni latu no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem.

Lai gan neizbēgams būs skolotāju skaita samazinājums, precīzi skaitļi, cik skolotāju nāksies atbrīvot, pagaidām neesot zināmi. Kā informēja Koķe, patlaban ap 4000 pedagogu, kuri ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, esot izteikuši gatavību pensionēties.

Daudz kas būšot atkarīgs arī no skolas vadības, kurai būs jāizšķiras, vai paturēt vairākus skolotājus ar nepilnu slodzi vai vienu, bet uz pilnu slodzi, norādīja ministre.

"Diemžēl mēs šobrīd esam spiesti veikt tik smagus samazinājumus, jo jaunā finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" ieviešanu nesākām agrāk. Par šo modeli bija zināms jau iepriekš, mūsu Baltijas valstu kaimiņi ir to sākuši, un viņu izdevumu samazinājumi izglītībai līdz ar to ir ievērojami mazāki, nekā to esam spiesti veikt mēs. Bet cita ceļa mums vairs nav, ja vēlamies saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību," sarunas laikā uzsvērusi Koķe.

Paralēli jau sākts darbs pie Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes pedagogu pārkvalificēšanai un tālākizglītībai. Plānots, ka šajā programmā varētu būt pieejami 20 miljoni latu, un konsultācijas par tās virzību notiks ar Finanšu ministriju. Nākamnedēļ par šo jautājumu varētu tikt iesniegts ziņojums valdībā.

IZM speciālisti arī turpmākajās divās nedēļās iecerējuši doties uz reģioniem, lai runātu par strukturālajām reformām un skolo tīkla optimizāciju. Koķe pēc 6.jūlija ieplānojusi apmeklēt jaunievēlētās novadu padomes, kā arī tikties ar lielo pilsētu vadību, lai skaidrotu jauno finansēšanas modeli un vienotos par galīgajiem lēmumiem skolu tīkla reformās.

Savukārt Dombrovskis sarunā atzinis, ka lineārs samazinājums izglītības nozarei, kas nozīmētu atkārtotu izdevumu "griezienu" par 20% nav nopietni apsverams variants, jo tas tikai paildzinātu nozares ekstensīvu eksistenci, atliekot reformas uz nenoteiktu laiku.

Tāpat arī sarunā tika uzsvērts, ka administrācijas izdevumi izglītības iestāžu tīklā ir jāsamazina līdz 15%. Šobrīd tie sasniedz pat 20% un vairāk.

Vienlaikus IZM ierosina atslogot mācību saturu, paredzot pedagogiem laiku prasmju apgūšanai. Šai sakarā valdības vadītājs rosināja ministriju pēc iespējas atteikties no dažādām administratīvām prasībām un noteikumiem, kas varētu kavēt skolu tīkla reformēšanu, piemēram, pieļaujot, ka matemātikas skolotājs nepieciešamības gadījumā var pasniegt arī fizikas stundas bez īpaša sertifikāta.

Koķe tikšanās laikā uzsvēra, ka skolām, īpaši lauku apvidos, nākotnē jākļūst par multifunkcionāliem izglītības centriem, kas apvieno gan pirmsskolas, gan pamatskolas, gan citas izglītošanās jomas.

Patlaban skolotāji devušies atvaļinājumos, saņemot atvaļinājuma naudu par diviem mēnešiem pēc iepriekšējās likmes. Līdzās darba samaksai par likmi pedagogiem joprojām saglabātas piemaksas par individuālo darbu, par gatavošanos stundām, darbu labošanu, klašu audzināšanu. Šīs piemaksas nav paredzēts atcelt arī turpmāk.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš pēc tikšanās ar premjeru skaidru nostāju par IZM piedāvājumu pagaidām nepauda, vien uzsverot, ka šis piedāvājums tiks apspriests ar pedagogiem un tad sniegts vērtējums.

Krastiņš gan atzina, ka esošajā situācijā nevienam nav noslēpums, ka pedagogu skaits ir par lielu.

Kā ziņots, "Latvijas Avīze" šodien raksta: ja tiks apmaksāta viena pedagoģiskā darba likme uz desmit skolēniem pilsētā un astoņiem skolēniem novados, pedagoģisko likmju skaits valstī samazināsies par 15 000, kas savukārt nozīmē, ka darbu zaudēs ap 10 000 skolotāju.