Pēc gandrīz divu stundu ilgas iepazīšanās ar informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem valdība svētdien Latvijā izsludināja enerģētisko krīzi. Saskaņā ar Enerģētikas likumu šādu krīzi izsludina gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta vienai trešdaļai valsts iedzīvotāju vai arī teritorijā, kas aizņem vairāk nekā pusi no valsts. Patlaban elektroapgāde ir traucēta aptuveni 60% patērētāju.
Līdz ar valdības lēmumu Latvijā darbu sācis Enerģētiskās krīzes centrs, kuru vada ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL). Šis centrs lems, kādi pasākumi veicami un kādi resursi jāpiesaista, lai visā valstī atjaunotu enerģijas piegādi. Centra pirmā sanāksme būs pirmdien, 10.janvārī, plkst.9. Kariņš sacīja, ka pirmajā sanāksmē plānots noteikt darbības, ko veiks katra vētras seku novēršanā iesaistītā iestāde. Tāpat būs jāapzina slimnīcas un citas svarīgas iestādes, kurās elektroenerģijas piegādes pārtraukuma dēļ var draudēt ģeneratoru apstāšanās. Atbildīgo iestāžu vadība lems, kā šo iestāžu ģeneratorus varētu nodrošināt ar dīzeļdegvielu. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) enerģētiskās krīzes izsludināšanu pamatoja ar to, ka ļoti īsā laikā enerģijas piegādi visiem iedzīvotājiem neizdosies atjaunot. Tāpēc izsludināts krīzes stāvoklis, lai mobilizētos un piesaistītu papildu resursus. Valdība pieņēma rīkojumu par to, ka dabas katastrofas seku likvidēšanā tiks iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki, kas, piemēram, palīdzēs VAS "Latvenergo" attīrīt ceļus, lai piekļūtu pie bojātajām elektrolīnijām. Armija jau visā Latvijā izvadā dīzeļdegvielu, kas nepieciešama ģeneratoriem vietās, kur nav elektrības. Par krīzes atcelšanu valdība lems, līdzko tiks novērsti vētras postījumi un atjaunota elektroenerģijas piegāde. Kariņš, kuram kā ekonomikas ministram vienīgajam ir tiesības ierosināt valdībai izsludināt enerģētisko krīzi, sākotnēji neatbalstīja šādu pasākumu, norādot: lai gan situācija Latvijā atbilst krīzes izsludināšanas nosacījumiem, tomēr mūsu valstī neesot enerģētisko resursu trūkums, bet gan loģistikas jeb piegādes problēmas. Kariņu pārliecināja citi valdības locekļi, tostarp premjers, kuri uzskatīja, ka krīzes situācijas izsludināšana ļaus koncentrēt resursus, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Tā ir būtiska visai tautsaimniecībai, jo elektrības trūkuma dēļ traucējumi rodas arī sakaros, iedzīvotāju apgādē ar pārtiku un ūdeni un citās jomās. Enerģētikas krīze ir periods, kad enerģijas vai kurināmā piegāde elektroapgādes uzņēmumiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šie apdraudējumi vai traucējumi nav laikus prognozējami un novēršami ar saimnieciskās darbības metodēm. Krīzes laikā Enerģētiskās krīzes centrs var noteikt dažādus ierobežojumus enerģijas resursiem, ja rodas tāda nepieciešamība. "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Meļko šodien valdību informēja, ka vētra postījumus elektroenerģijas tīkliem nodarījusi visā Latvijā, īpaši Kurzemē un Ziemeļvidzemē. Uzņēmums 110 līdz 330 kilovoltu līnijas varētu atjaunot četru dienu laikā, savukārt vidējā un zemsprieguma līnijas - aptuveni trīs nedēļu laikā. Tomēr, kā norādīja Meļko, uzņēmumam darāmā pietiks līdz rudenim, jo vētras izpostītās līnijas netiek sakārtotas pilnībā, tikai veikti nepieciešamie darbi, lai iedzīvotājiem atjaunotu elektroenerģijas piegādi. Valdība ārkārtas režīmā strādā, sākot no šā rīta. Premjers šodien izdevis 23 rīkojumus ministriem par veicamajiem darbiem. Katrs ministrs arī noteikts par atbildīgo kādā no Latvijas reģioniem, lai sekotu situācijai visā valstī.
