Sudraba: valsts līdzekļu izšķērdētājiem jāatbild ar savu maku (275)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Intervijā portālam TVNET valsts kontroliere Ingūna Sudraba atklāj, ka, saucot pie atbildības valsts līdzekļu izšķērdētājus, izmeklēšana nereti ievelkas un ir jārada precedenti, kas liktu liktu aizdomāties arī pārējiem, piemēram, amatpersonām par valstij nodarītajiem zaudējumiem jāatbild ar savu maku.

Sudraba uzskata: lai novērstu pārkāpumus, ir jāsakārto šīs sistēmas, labojot un mainot likumus, noteikumus un veidu, kā likumi tiek dzīvē izpildīti, lai turpmāk vairāk nepieļautu pārkāpumus un ar nodokļu maksātāju naudu rīkotos racionāli. "Svarīgākais, protams, ir visu laiku vērtēt, kā šī sistēma darbojas, un pilnveidot tās darbību, kas ļauj mazāk izšķērdēt un netiek pieļautas nelikumīgas darbības," piebilst valsts kontroliere.

"Sabiedrība gaida, ka kāds ir jāatzīst par vainīgu un viņam jāsaņem sods par nelikumīgi izšķērdēto nodokļu maksātāju naudu."

Daudz kritikas Valsts kontroles virzienā izskanējis par to, ka nekas netiek darīts, lai sauktu vainīgos pie atbildības. Sudraba uzsver, ka tas vairāk atkarīgs no tiesu institūcijām: "Par visiem gadījumiem, kad konstatēta nelikumīga izšķērdības rīcība ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, mēs informējam Ģenerālprokuratūru, kura tālāk mūsu materiālus nodod izmeklēšanai Finanšu policijā, Ekonomikas policijā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tas, cik ātri tiek pierādīta konkrētās personas vaina, lai sauktu viņu pie atbildības, ir atkarīgs no tā, kā izmeklēšana rit šajās struktūrās."

"Tajos gadījumos, kad vainu pierādīt ir grūtāk, izmeklēšana ievelkas. Ir jārada precedenti - jāizvirza prasības tiesā pret konkrētām amatpersonām, kas liktu aizdomāties arī pārējiem, parādot, ka šādi gadījumi ir tiesājami un tajos būs jāatbild personīgi ar savu maku, atgriežot valstij līdzekļus, kas tiek neracionāli tērēti."

Viens no valsts kontrolieres galvenajiem secinājumiem: valsts attieksme pret nodokļu maksātāju naudu ir tāda, ka pašu intereses ir primārās. "Pie šādas domāšanas ar striktiem likumiem neko nevar panākt, jo visu laiku tiek meklēti veidi, kā šīs normas apiet. Šo domāšanu nav iespējams savādāk mainīt, kā vien piemērojot sodu sistēmu, liekot amatpersonām atmaksāt atpakaļ valstij to, kas izšķērdīgi izmantots," teic Sudraba.

"Visa valsts līdzekļu tērēšana nav sasaistīta ar ne ar kādu rezultātu, ko dod konkrētā iestāde. Ja būtu jāatbild par to, kas tad ir tie pakalpojumi un labums, ko tu nes sabiedrībai, tad ātri parādītos mehānismi, kas spiež samazināt izdevumus, par kādiem valsts institūcija strādā."

"Ir virkne projektu realizācijas mehānismu, kad pienākumus izpilda nevis departamenta darbinieki ministrijā vai iestādē, bet gan tiek radītas īpašas struktūras vai apakšuzņēmumi, kas ir tas mehānisms, kā caur speciālu grupu vēl sadārdzināt projektu."

Runājot par konkrētām iestādēm, kurās, neskatoties uz Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, kāds turpina izšķiest līdzekļus, Sudrabai piemēri nav tālu jāmeklē: "Kaut vai šis pats piemērs ar darba samaksas sistēmu, ja mēs esam vairākkārt sacījuši, ka tai jābūt sasaistītai ar darba rezultātiem un atlīdzībā pamatalga nevar sastādīt 30-50 procentus no kopējiem ienākumiem."

"Pagājušā gada revīzijā pārbaudot Satiksmes ministriju, mēs atkal konstatējām veidus, kā tiek meklētas iespējas darbiniekiem piemaksāt pie pamatalgas. Kā var būt tā, ka ar vienu darbinieku vēl papildus algai tiek noslēgti seši uzņēmuma līgumi? Tas nozīmē, ka par pamatdarbu, kuru viņš izpilda dažās stundās, valsts darbinieks saņem pilnu darbinieka algu un tad vēl tiek dota iespēja izpildīt papildu uzdevumus par papildu samaksu."

"Šis cinisms vai nekaunība izpaužas dažādos mērogos - tas var būt projekts "Dienvidu tilts", kurā tiek radīta valstij ļoti dārga shēma, kā projektu finansēt un pēc tam realizēt. Cita mēroga cinisms ir tās pašas institūcijas ietvaros, pie visiem aizliegumiem papildus kaut kā materiāli stimulēt un piešķirt dāvanu kartes. Vienam tas var izpausties algu ietvaros, bet kādam citam tas ir projekts desmitu un simtu miljonu vērtībā."

"Kad ieraudzīju skaitļus par Dienvidu tiltu, man likās šokējoši, ka pilnīgi netiek domāts par nākamo dienu un kas būs pēc tam, kad pēc tās shēmas projekts būs realizēts. Cietēji ir absolūti visi - gan tie, kas ar projektu realizēšanu atņem līdzekļus izglītības un veselības aprūpes sistēmai vai iekšējai drošībai, gan tie, kam jāsaņem pakalpojumi. No šādas rīcības cietīs gan negodīgie cilvēki, gan arī viņu bērni."

Ar plašāku Valsts kontrolieres Ingūna Sudrabas teikto intervijā TVNET var iepazīties šeit.

Komentāri (275)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu