Līdz ar vispārējo nestabilitāti valstī arvien pieprasītākas kļūst dažādas noklausīšanās un izsekošanas ierīces. Sabiedrībā izplatoties neuzticībai, arvien biežāk cilvēki citus izseko. Tas tiek darīts kā privātu, tā arī biznesa motīvu dēļ. Taču - vai tas ir legāli?

Pildspalvas, šķiltavas, brilles, pulksteņi – tie ir tikai daži no sadzīves priekšmetiem, kuros var tikt iebūvētas kameras vai mikrofoni. Kā demonstrē tirgotājs Aleksandrs, spiegu ierīces var slēpties teju jebkur.

Aleksandrs, ierīču pārdevējs: „Šeit ir pildspalva ar iebūvētu atmiņu 4GB. Te ir mikrofons, te ir kamera. Ir arī ierīce, kurā atliek ievietot telefona SIM karti un uz to piezvanīt - varēs noklausīties sarunas 20 metru rādiusā."

Noklausīšanās ierīces un miniatūras kameras līdz šim brīvi nopērkamas interneta veikalos un tirgū. Lētākās maksā ap trīsdesmit latiem. Tirgotāji atklāj, ka līdz ar vispārējo nestabilitāti valstī interese par slepenajām ierīcēm pieaugusi.

Aleksandrs, pārdevējs: „Cilvēki interesējas par tādām lietām. Kā jau teicu, studenti, biznesmeņi, ja kāds kādu krāpj vai arī meklē iespēju nofilmēt vai piezvanīt un noklausīties; tāda ir tendence.”

Noklausīšanās ierīču izplatīšanos speciālisti saista ar neuzticību sabiedrībā - gan biznesā, gan privātajās attiecībās. Vairums privātdetektīvu gan no šādas prakses atturoties, aizbildinoties ar tiesiskajām sekām.

Olga Zeļika, SIA "Rīgas detektīvu aģentūra" prezidente: „Kad pie mums vēršas klienti ar tādiem pasūtījumiem, es uzreiz saku, ka tas ir pretlikumīgi. Mēs ar to nestrādājam, tas ir pretlikumīgi.”

Ielaušanās citu privātumā var tikt sodīta gan administratīvi, gan krimināli. Maksimālais sods ir septiņi gadi ieslodzījumā.

Olga Zeļika, SIA "Rīgas detektīvu aģentūra" prezidente: „Cilvēki domā, kā iegūt vairāk informācijas. Mums bija tāda pasūtītāja, kas ļoti gribēja ielikt ierīci sava vīra auto. Es uzreiz pateicu - labāk izsekošana.”

Tiesību speciālisti norāda, ka šobrīd likums regulē tikai to, kādiem mērķiem slepus iegūtā informācija tiek izmantota. Noklausīšanās ierīces var izmantot tiktāl, kamēr tās neapdraud personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Reklāma

Inga Zonenberga, Tiesībsarga biroja pārstāve: "Ja privātpersonas noklausās citas privātpersonas, tad ir jāsaprot, kur tā dosies ar šo informāciju, kādiem mērķiem to izmantos. Ja persona ir noklausīta vai nofilmēta un viņa ierauga savu balsi vai attēlu, pēc kuras var to identificēt, sev nepieņemamā veidā, tad viņai ir tiesības vērsties tiesā, prasīt kompensāciju.”

Tikmēr Ārlietu ministrija sagatavojusi izmaiņas likumos, kas miniatūrām kamerām piešķirs stratēģisko preču statusu. Tad to tirgošanai un pirkšanai būtu nepieciešama licence. Kā LNT ziņām norādīja Drošības policijā, jaunie noteikumi vēl ir sagatavošanas stadijā. Pagaidām arī neesot zināms, kā tiks nodrošināta šo noteikumu izpilde.


Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 175000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 53000 EUR
Māja
Māja, Babīte, 168000 EUR