Aicina pārsūdzēt RD lēmumu aizliegt 16.martā pieteiktos pasākumus (245)

JL presei izplatītā paziņojumā norāda, ka aizliedzot visus 16.martā pieteiktos pasākumus, valdošā RD koalīcija - "Saskaņas centrs" un "LPP/LC" - kurina nacionālo naidu un saasina attiecības Latvijas iedzīvotāju vidū, cenšoties izpatikt saviem vēlētājiem un izmantojot varu savu politisko mērķu sasniegšanai par jebkuru cenu. "Valdošais RD vairākums labi apzinās, ka lielā daļā sabiedrības šis lēmums rada neizpratni un jautājumu, kāpēc šādi aizliegumi netiek attiecināti arī uz 9.maiju," uzsver JL.

"Tā vietā, lai veicinātu miermīlīgu dialoga veidošanu starp dažādu viedokļu pārstāvjiem, un ar savu attieksmi un rīcību demonstrētu atbalstu demokrātiskām vērtībām, tādām kā iedzīvotāju tiesības uz pulcēšanās brīvību, tiek izvēlēts totalitārs problēmu risināšanas veids, kas balstīts uz aizliegumiem un tiesību ierobežošanu. Tā vietā policijai sadarbībā ar pašvaldības vadību būtu vienkārši jāspēj nodrošināt kārtību pilsētā šajā dienā," uzsvēris JL RD frakcijas vadītājs Edgars Jaunups.

JL arī norāda - lai arī joprojām valda dažādi viedokļi par 16.marta vēsturisko interpretāciju, leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās Otrā pasaules kara austrumu frontē pret PSRS Sarkano armiju. "Leģions cīnījās pret tās valsts armiju, kas 1940. gadā bija okupējusi Latviju. Latviešu karavīri karoja pret režīmu, kas 1940.-1941. gadā veica noziedzīgas represijas pret civiliedzīvotājiem. Savukārt, 9.maijs lielai daļai Latvijas iedzīvotāju atsauc atmiņā 50 okupācijas gadus, kuru laikā tika īstenots genocīds pret latviešu un citu tautību Latvijas teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem," uzsver partija.

Tādēļ JL norāda, ka ne 16. marts, ne 9. maijs "nedrīkst kļūt par savdabīgu politisku sacensību starp politiķiem".

"Katrai dienai ir savs vēsturiskais mantojums un nozīme, līdz ar to Latvijas līkumainais vēstures ceļš vienkārši ir jāpieņem. Neviena no šīm dienām nevar tikt izsvītrota no mūsu vēstures, tāpēc nav pieļaujams arī viennozīmīgs atbalsts vai noliegums kādam no atceres pasākumiem. Tāpēc JL RD frakcija cer, ka 16.marta pasākumu pieteicēji griezīsies tiesā, lai tiesas ceļā nodrošinātu savu demokrātisko tiesību ievērošanu," uzsvērusi partija.

Jau vēstīts, ka RD Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija, tāpat kā pērn, aizliegusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus. Šāds lēmums pieņemts, uzklausot pieteicējus un ņemot vērā Valsts policijas un Drošības policijas sniegtos atzinumus, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Pasākumu pieteicēji šo RD lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Likums noteic, ka pirmās instances tiesai lēmums jāpieņem līdz pasākuma norises dienai.

16.martā plānoti trīs publiski pasākumi - "Daugavas vanagu Latvijā" gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un sapulce pie tā, Latvijas Antifašistikās koalīcijas sapulce pie Brīvības pieminekļa kopā ar citiem vārdā nenosauktiem ārvalstu aktīvistiem, kā arī Jurija Kotova protesta akcija pie Brīvības pieminekļa pret valdošās koalīcijas darbu un ar pieprasījumu demisionēt Saeimai un valdībai.

Raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") vērsies pie Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika, lūdzot atrast kādu iemeslu aizliegt 16.marta publiskos pasākumus pie Brīvības pieminekļa.

16.martā organizācija "Daugavas vanagi" plāno piedalīties dievkalpojumā un domē pieteikusi gājienu uz Brīvības pieminekli, bet tur viņus plāno sagaidīt protestētāji - antifašista Genādija Kotova biedri. Pašvaldībai neesot argumentu abu pasākumu aizliegšanai, tādēļ to meklējumos Ušakovs devies uz DP, minēja raidījums.

Vēstīts arī, ka "Daugavas vanagi Latvijā" savu ikgadējo gājienu un sapulci pie Brīvības pieminekļa pērn pieteica jau trīs gadus uz priekšu. Organizācija no plkst.11 līdz 14 vēlas rīkot gājienu un sapulci, kurā varētu piedalīties aptuveni 300 cilvēku. Pēc tam organizācijas pārstāvji ar leģionāriem dosies uz piemiņas vietu Lestenē.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs iepriekš intervijā aģentūrai BNS pauda cerību, ka Rīgas dome šogad liegs 16.martā notiekošos leģionāru atceres pasākumus.

"Jau pagājušajā gadā teicu, ka bijušo SS leģionāru heroizācija mūsdienīgas un demokrātiskas Eiropas valsts galvaspilsētas centrā ir nepieļaujama. To pašu es varu atkārtot tagad," viņš sacīja un piebilda, ka pērn Rīgas domes noteiktie aizliegumi šo pasākumu rīkošanai atbilduši šādai izpratnei.

Leģionāru rīkotie publiskie pasākumi 16.martā, īpaši gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, ik gadu rada milzu ažiotāžu gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan viņi izmisīgi cenšas izskaidrot, ka nav bijušie "Waffen SS" vīri, ārpus Latvijas viņus parasti dēvē par bijušajiem esesiešiem