Lai gan publiski jau izskanējis, ka ir iesākta līguma laušanas procedūra ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju «Vitronic Baltica un partneri» par sistemātisku saistību nepildīšanu, uzņēmums gatavojas piedāvāt Valsts policijai (VP) savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai. Tomēr, ja valsts pēc līguma laušanas vēlēsies radarus paturēt savā īpašumā, tai ar uzņēmumu varētu būt jāsadarbojas vismaz pusgadu.
Fotoradaru uzstādītājs cenšas paglābties no līguma laušanas (132)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināts ar LTV sniegto informāciju un video.
Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma», atsaucoties uz tā rīcībā esošu informāciju, ziņoja, ka līguma laušanas gadījumā valstij, visticamāk, nedraud ievērojami finansiāli riski, bet nevarot izslēgt juridisku argumentu cīņu, piemēram, par uzņēmumam radušos zaudējumu kompensāciju. Sadarbība varētu turpināties tādā ziņā, ka uzņēmums saņemtu daļu no jau piespriestajām, bet vēl nesamaksātajām soda naudām.
Pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, slepenajā līgumā ar radaru uzstādītājiem paredzēts, ka valstij par vēlmi iegādāties ierīces jāinformē sešus mēnešus pirms līguma darbības termiņa beigām, kas, iespējams, vēl nav darīts. Pagaidām vēl arī nav zināms, vai Valsts policija vēlēsies radarus atpirkt.
Par to, ka otrdien varētu paziņot par līguma laušanu ar kompāniju, kas jau ilgstoši nespēj uz Latvijas ceļiem uzstādīt visus plānotos fotoradarus, iepriekš brīdinājis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Piedāvāšot nākamo variantu izlīgumam
Kā atzina «Vitronic Baltica un partneri» preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, ir tos pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.
Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievade.
Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.
Izskatoties, ka valsts teiks - nē!
Kā iepriekš atzina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa, 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.
Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.
Līguma izbeigšanas sekas - nezināmas
Jautāta, kādas būs līguma izbeigšanas sekas, Siliņa atbildēja, ka pagaidām to vēl ir grūti prognozēt. Katrā ziņā visas ātruma mērierīces pieder uzņēmumam «Vitronic Baltica un partneri», valsts tās nav pirkusi, tikai vienojusies par kārtību, kādā uzņēmums, izmantojot šīs ierīces, sniedz valstij pakalpojumus.
Līdz ar to pēc līguma laušanas VP pastāvētu iespēja atpirkt fotoradarus vai arī rīkot jaunu iepirkuma konkursu. Būs jāvērtē, kas izdevīgāk, sacīja Siliņa.
Ministra padomniece pastāstīja, ka gadījumā, ja VP nolems lauzt līgumu ar «Vitronic Baltica un partneri», uzņēmumam tiks dotas 20 darbdienas laika, lai iesniegtu motivētu skaidrojumu, kādi ir objektīvie apstākļi, kas liedz tam izpildīt līguma nosacījumus. Ja uzņēmums šādu skaidrojumu iesniegs, VP būs jāatbild tam, dodot iespēju mēneša laikā īstenot skaidrojumā piedāvātos risinājumus situācijas noregulēšanai.
Projekts nebijis, tāpēc daudz nākts pretī
Siliņa atzina, ka veids, kādā tiek realizēts fotoradaru projekts, Latvijā ir jaunums, tāpēc VP ir centusies nākt pretī uzņēmumam, piemēram, nosūtot rakstiskus lūgumus pašvaldībām nevilcināties ar būvatļauju izsniegšanu u.tml.
24.maijā Rīgā un arī ārpus galvaspilsētas darbību sāka 23 stacionārie fotoradari. Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši valsts standartam ir izvietota ceļazīme nr. 846 - «Fotoradari».
VP priekšnieks Ints Ķuzis maija beigās nosūtīja privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā jeb līdz 24.jūlijam komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.
Saskaņā ar noslēgto līgumu uzņēmumam «Vitronic Baltica un partneri» pavisam ir jāpiegādā un jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 jābūt tikai butaforijām. Papildus tam komersantam jānodrošina arī 30 pārvietojamo fotoradaru darbība.