Situācija ar latviešu valodas prasmi sabiedrībā pamazām uzlabojas, secināts Ārlietu ministrijas ziņojumā par Vispārējās mazākumtautību konvencijas ieviešanu Latvijā, ko otrdien skata valdība.
Latviešu valodas zināšana sabiedrībā pamazām uzlabojas (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas valdība un pašvaldības finansiāli atbalsta un nodrošinājusi latviešu valodas kursus mazākumtautībām, lai veicinātu to valsts valodas zināšanu līmeņa uzlabošanu. «Šajā jomā ir panākti labi rezultāti un novērojams, ka latviešu valodas zināšanas sabiedrībā kopumā uzlabojas,» norāda eksperti.
Jaunākā Latviešu valodas aģentūras pētījuma par valodas situāciju Latvijā rezultāti liecina par to, ka vairāk kā 90% respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, zina latviešu valodu. Gandrīz puse no respondentiem savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā labas. Pētījuma ietvaros uz jautājumu, vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem būtu jāprot latviešu valoda, 49% respondentu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, atbildējuši apstiprinoši, savukārt 31% uzskata, ka drīzāk vajadzētu prast, 3% aptaujāto atzinuši, ka latviešu valoda nebūtu jāzina un 3% uzskata, ka to prast nevajadzētu.
Starp mazākumtautību jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem pētījumā konstatēts, ka 64% savas latviešu valodas prasmes novērtējuši kā labas, 30% kā viduvējas, bet 6% nav spējuši novērtēt. Pētījums apstiprinājis, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma, proti, juridiskie un izglītības politikas pasākumi, tai skaitā veiksmīgi realizētā izglītības satura reforma, kas cieši saistīti ar valsts valodas politikas pasākumiem un kas noteikti valsts valodas politikas plānošanas dokumentos.