DP vēlas aizliegt vairākas radikālas un paramilitāras organizācijas (63)

Visticamāk, aizliegums skars Gustava Celmiņa centru, kura aizsegā darbojas drošības iestāžu nepārtraukti uzmanītie pērkoņkrustieši. Līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī aizsargu organizāciju. Reiniks gan izteikumos bijis lakonisks: «Mēs vācam materiālus, lai aizliegtu dažādas paramilitāras organizācijas.»

Apgrūtināta pastāvēšana

Ja DP savāks pārliecinošus dokumentus, biedrības izslēgs no Uzņēmumu reģistra (UR) Biedrību un nodibinājumu reģistra, līdz ar ko tām tiks apgrūtināta pastāvēšana un ar valsti kārtojamo saistību izpildīšana.

DP mēģinājusi neļaut reģistrēt radikālu nacionālboļševiku atbalsta organizāciju NBP, taču likumu nepilnību dēļ 2005.gadā UR nedrīkstēja atteikt reģistrāciju. DP izpelnījās toreizējās tieslietu ministres, tagadējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas asu kritiku. Organizācija joprojām eksistē un ir atrodama UR reģistros.

Pēdējo reizi Gustava Celmiņa centrs sabiedrības uzmanības lokā nonāca pēc tam, kad Drošības policija oktobra nogalē arestēja organizācijas līderi Igoru Šiškinu, kas jau 90.gadu nogalē tika arestēts par uzvaras monumenta spridzināšanu.

Vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka Šiškins varētu būt aizturēts saistībā ar nelikumīgu munīcijas glabāšanu un vēlmi iegādāties sprāgstvielas.

Šiškins iepriekš vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Deviņdesmito gadu beigās viņš kopā ar vairākiem citiem «pērkoņkrustiešiem» tika notiesāts tā dēvētā Uzvaras pieminekļa spridzināšanas lietā. Tolaik Šiškins pāris gadus pavadīja cietumā, līdz 2001.gadā tika atbrīvots.

Pēdējos gados viņš ir bijis regulārs viesis nacionālradikāļu publiskajos pasākumos.

Naidīga demokrātiskas valsts vērtībām

DP atzinusi, ka biedrība «Gustava Celmiņa centrs» ir «pērkoņkrustiešu» piesegorganizācija, kuras ideoloģijas pamatā ir baltās rases pārākums pār citām, un tā ir naidīga demokrātiskas valsts vērtībām. DP norāda, ka Šiškins gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskos pasākumos paudis antisemītiskus uzskatus.

Saskaņā ar savulaik iztiesātās krimināllietas materiāliem nelegālā «Pērkoņkrusta» organizācija tika izveidota 1995.gadā. Tās biedri trīs reizes organizēti spridzināja Pieminekli padomju armijas karavīriem, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā, pēdējā spridzināšanas reizē 1997.gada 5.jūnijā divi organizācijas biedri gāja bojā.

Krimināllieta pret «pērkoņkrustiešiem» tika ierosināta pēc pēdējā sprādziena pie pieminekļa, taču izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka nelegālās organizācijas biedri veikuši arī citus noziegumus - divas reizes spridzinājuši «Rīgas siltuma» siltumtrases, lai pazeminātu tarifus, fiziski izrēķinājušies ar vairākiem vīriešiem, izplatījuši uzsaukumus ar pretvalstiskiem un nacionālu un rasu naidu veicinošiem tekstiem.

Šiškins tika notiesāts par draudiem vai vardarbību pret amatpersonu un par nacionālo un rasu vienlīdzības pārkāpšanu un musināšanu uz to. Šiškins tika uzskatīts par vienu no nelegālās organizācijas vadītājiem.