Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) Latvijas starptautiskās atzīšanas jeb «de iure» atzīšanas dienā pauž lepnumu par mūsu valsts ārlietu dienesta darbu, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.
Ārlietu ministrs lepns par ārlietu dienesta darbu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs varam būt lepni par Latvijas ārlietu dienesta darbu, stiprinot Latvijas ārējās ekonomiskās attiecības un valsts ārējo drošību, risinot sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un veicinot divpusējās attiecības,» piektdien svinīgajā pasākumā par godu Latvijas starptautiskās «de iure» atzīšanas 92.gadadienai uzsvēra ārlietu ministrs.
Tradicionāli pasniedz atzinības rakstus
Tradicionāli Latvijas starptautiskās «de iure» atzīšanas dienā, kas tiek saukta arī par Diplomātu dienu, ārlietu ministrs pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā, un ĀM Atzinības rakstus par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā.
Godinot valstsvīra un diplomāta Kārļa Zariņa (1979-1963) nopelnus Latvijas kā starptautiski tiesiskas valsts uzturēšanā okupācijas gados, ĀM tika atklāts diplomāta Zariņa salons. «Šī vieta kalpos kā atgādinājums par Latvijas diplomātijas ilgo un bagāto vēsturi. Tajā varēsim smelties iedvesmu tālākajam darbam,» uzsvēra ārlietu ministrs. Pirmā stāva apļveida kabineta plānojums ir saglabāts līdz pat mūsu dienām, un turpmāk to paredzēts izmantot kā ministrijas reprezentācijas sarunu telpu.
Salonā ir aplūkojamas Ministru kabineta Zariņam piešķirtās ārkārtējās pilnvaras, viņa Latvijas un ārvalstu apbalvojumu miniatūras, kā arī fotouzņēmumi. Ar šīm vērtīgajām diplomātiskās vēstures liecībām ĀM varēs iepazīties ikviens interesents, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku ar Sabiedrisko attiecību nodaļu pa tālruni 67 016 447.
Zariņš 44 gadus ieņēma vadošus posteņus Latvijas ārlietu dienestā - bija sūtnis Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Lielbritānijā. No 1931. līdz 1933.gadam Zariņš bija ārlietu ministrs. Latvijas Ministru kabinets 1940.gada 17.maijā piešķīra sūtnim Lielbritānijā Zariņam ārkārtējās pilnvaras vadīt valsts diplomātisko un konsulāro dienestu, pastāvot kara un citiem ārkārtējiem apstākļiem. Šo Latvijas pēdējās suverēnās valdības uzdevumu Zariņš sekmīgi pildīja gandrīz 23 gadus. Pamatojoties uz ārkārtējām pilnvarām, Zariņš iecēla vairākus diplomātiskos pārstāvjus un goda konsulu vietas izpildītājus Rietumu valstīs, tādējādi nodrošinot pārstāvniecību darbības turpināšanos pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas. Tas bija svarīgs faktors, kas nodrošināja Latvijas kā starptautiski tiesiskas valsts «de iure» pastāvēšanu okupācijas gados.
Atklās Meierovica piemiņas stendu
Turpinot Latvijas starptautiskās atzīšanas dienas svinīgos pasākumus, ārlietu ministrs 30.janvārī dosies uz Tukuma novada Sēmes un Zentenes pagasta Brizuli, lai piedalītos Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas informatīvā stenda atklāšanā vietā, kur 1925.gada 22.augustā Meierovics traģiski gāja bojā autoavārijā. Sēmes un Zentenes pagasta Brizulē par traģisko notikumu atgādina bronzas bareljefs un piemineklis.
Viesojoties Tukumā, Latvijas diplomāti Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1.pamatskolas skolēniem stāstīs par diplomāta profesiju, ārlietu dienesta uzdevumiem. Jauniešiem būs iespēja gūt priekšstatu par Latvijas pirmā ārlietu ministra Meierovica darbību un «de iure» dienu.