Mēnesi domās, ko darīt ar kāpējiem uz ledus (39)

Glābšanas operācija bijusi sekmīga

Tas šodien tika nolemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) organizētajā starpinstitūciju sanāksmē par glābšanas darbiem uz ledus. Kā pēc sanāksmes žurnālistiem pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), sarunas noritēja divās daļās - vienā no tām tika analizēta 29.martā Rīgas jūras līcī veiktā glābšanas operācija, bet otrā - pārrunāts, ko varētu darīt, lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos.

Pirmajā daļā tika secināts, ka dienestu sadarbība glābšanas operācijā bijusi sekmīga, bez tam veicies arī ar laika apstākļiem, kas bijuši labvēlīgi gan lidošanai ar helikopteru, gan tam, lai kuģis varētu pietuvoties ledus gabalam maksimāli tuvu. Pēc šīs sekmīgās glābšanas operācijas Latvijas vārds pozitīvi izskanēja arī aiz mūsu valsts robežām, atzina Kozlovskis.

Citviet saprot, ka ierobežojumi ir drošībai

Dienestu pārstāvju tikšanās otrajā daļā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar preventīvajiem pasākumiem, sankcijām un normatīvo regulējumu, lai atturētu cilvēkus no pārdrošas kāpšanas uz ledus. «Skaidrs, ka šis regulējums nepaliks pašplūsmā,» žurnālistiem sacīja Kozlovskis.

Ministrs atzina, ka, runājot par bļitkotāju kāpšanu uz ledus, «Latvija ir individuāla un īpaša, salīdzinot ar citām valstīm». Viņš pieminēja, ka, piemēram, Igaunijā par kāpšanu uz Peipusa ezera ledus, kad tas ir aizliegts, draud bargi sodi, turklāt, neatļauti uzbraucot uz šā ezera ar automašīnu, var draudēt pat spēkrata konfiskācija. Kaimiņvalstī vairums cilvēku saprot, ka šie ierobežojumi ir paredzēti tikai un vienīgi viņu pašu drošībai, skaidroja Kozlovskis.

Šodien notikušajā sanāksmē tika panākta vienošanās IeM pārraudzībā veidot darba grupu, kurai viens uzdevums būs apzināt visus dienestus, kas iesaistās glābšanas darbos uz ledus, apzināt ārkārtas situācijās pieejamos materiāltehniskos resursus un pilnveidot savstarpējās sadarbības shēmas, bet otrs uzdevums - izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz ledus. «Jāiet tajā virzienā, ka tiek noteikts ūdenstilpju regulējums Latvijā,» sacīja Kozlovskis.

Ministrs pauda cerību, ka darba grupa savus uzdevumus varētu izpildīt jau tuvāko mēnešu laikā - līdz jūnijam. Pēc tam izstrādātie priekšlikumi varētu pārtapt par normatīvo aktu grozījumu projektiem.

Kozlovskis prognozēja, ka arī nākotnē netiks noteikta viena atbildīgā iestāde, kas centralizēti izziņos, no kura brīža nevar kāpt uz ledus, taču šodienas tikšanās dalībnieki secinājuši, ka lielā daļā gadījumu šie jautājumi būtu jārisina pašvaldībām. Piemēram, Jūrmalā un Liepājā jau ir spēkā saistošie noteikumi, kas bīstamajā periodā aizliedz cilvēkiem kāpt uz ledus. Tiesa, šie brīdinājumi mēdz būt nepamanāmi un ļaudis tos vienalga neievēro.

Ne visu var panākt ar sodiem

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš preses konferencē atzīmēja, ka ne visu var panākt ar izmaiņām normatīvajos aktos.

«Mēs varam daudz runāt par sodiem un sankcijām, bet visa pamatā ir attieksme,»

uzsvēra Āboliņš. Viņš sacīja, ka cilvēkiem pašiem ir jādomā līdzi, kāpēc kaut kas tiek aizliegts un kādas sekas var iestāties, pārkāpjot šo aizliegumu, - ne tikai formāls sods, bet reāls dzīvības apdraudējums.

Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs pēc tikšanās ar dienestu pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka ar varu jau neviens uz ledus netiek dzīts, tāpēc tiem, kuri nolemj kāpt uz aizsalušajām ūdenstilpēm, būtu jāsaprot, ka viņi paši arī uzņemas atbildību par savu rīcību.

Birkovs sacīja, ka viņa vadītā asociācija iestājas par to, lai nākotnē tiktu palielināta pašvaldību loma cilvēku brīdināšanā par ledus nedrošo stāvokli. Normatīvajā regulējumā arī vajadzētu nošķirt iekšējos ūdeņus no Rīgas jūras līča, kurā laika apstākļus lielā daļā gadījumu ietekmē pavisam citi faktori. Tāpat pašvaldībām vajadzētu izvērst plašākus prevencijas pasākumus.

Ir 21. gadsimts un sasniegt cilvēkus pa dažādiem informācijas kanāliem absolūti nav problemātiski, uzskata Makšķernieku asociācijas vadītājs. Viņš domā, ka patlaban īstenotie prevencijas pasākumi nolūkā atturēt cilvēkus no kāpšanas uz ledus nepavisam nav pietiekami.

Šodien notikušajā sanāksmē piedalījās iekšlietu ministrs Kozlovskis, pārstāvji no VUGD, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra, Rīgas Pašvaldības policijas, Latvijas Makšķernieku asociācijas, kā arī no citām iestādēm un organizācijām.

Jūrā iepūš ledus gabalus ar cilvēkiem

Kā ziņots, 29.martā Rīgas jūras līcī no krasta atdalījās un jūrā tika iepūsti divi lieli ledus gabali, uz kuriem kopumā atradās 223 cilvēki, pārsvarā zemledus makšķernieki. Vairākas stundas ilgušā operācijā, iesaistoties dažādiem dienestiem, visi cilvēki no dreifējošajiem ledus gabaliem tika nocelti un nogādāti drošībā. Pēc notikušā kārtējo reizi aktualizējās jautājums par to, ko darīt, lai šādas bīstamas situācijas vairs neatkārtotos.