Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti glifosāta kaitīgajai ietekmei vairāk nekā citās Eiropas valstīs, informēja vides organizācijas «Zemes draugi» pārstāvis Jānis Ulme.
Latvijas iedzīvotāji pakļauti glifosāta kaitīgajai ietekmei (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Zemes draugu» veiktās pārbaudēs atklājies, ka arī Latvijas iedzīvotāju organismos atrodamas pasaulē populārākā nezāļu iznīcināšanas līdzekļa - glifosāta paliekas.
Laboratoriskās analīzes liecina, ka vairāk nekā puse no pētījuma laikā Latvijā ņemtajiem urīna paraugiem satur glifosāta paliekas, ierindojot Latvijas iedzīvotājus starp piesārņotākajiem ar agroķīmijas paliekām 18 Eiropas valstu vidū, kurās tika ņemti paraugi.
Glifosāts ir pasaulē visvairāk pārdotais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis un viens no Eiropā visvairāk lietotajiem herbicīdiem. To plaši izmanto lauksaimniecībā, parku un publiskās zaļās zonas, dzelzceļa sliežu un dārzu apstrādē. Daudzu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu galvenā īpašība ir izturība pret glifosātu, tāpēc šis herbicīds ir būtiska to audzēšanas procesa sastāvdaļa, pauda Ulme.
Nesen veikti pētījumi ir radījuši bažas par glifosāta drošumu, it īpaši par tā ietekmi uz cilvēku veselību, sevišķi hormonālo sistēmu, un dabas vidi kopumā. Glifosāta drošumu Eiropas Savienībā (ES) bija atkārtoti jāizvērtē jau 2012.gadā, bet ES atlika novērtējuma veikšanu uz 2015.gadu.
Tagad analīzes ir parādījušas, ka glifosāts ir atrodams cilvēka organismā. Eiropas «Zemes draugi» neatkarīgā laboratorijā Vācijā pārbaudīja, vai glifosāts ir atrodams urīna paraugos, kas iegūti no 18 valstu iedzīvotājiem. Kā rāda analīžu rezultāti, šīs vielas atliekas tika atklātas paraugos no visām valstīm - vidēji 45% paraugu.
«Cilvēku organismos atrodamās agroķīmijas paliekas ir ļoti satraucošs rādītājs, kas liecina par mūsu organisma intensīvu pakļaušanu glifosāta ietekmei ikdienā, nezinot tā ietekmi uz veselību, izplatību un patieso kaitējumu videi. Šokējošs ir tas, ka glifosāts ir Eiropā visvairāk izmantotais nezāļu iznīcināšanas līdzeklis, bet netiek veikta uzraudzība par pārtikas un ūdens piesārņojumu ar to. Arī fakts, ka ierindojamies starp Eiropas valstīm ar vislielāko cilvēku organisma piesārņojuma ar glifosātu īpatsvaru, liek aizdomāties par mūsu pārliecības par Latviju kā zaļu valsti pamatotību,» akcentēja Ulme.
Izmēģinājumos ar dzīvniekiem iegūtie dati mudina domāt, ka 15% līdz 30% uzņemtā glifosāta tiek absorbēti organismā. To var atrast asinīs un ķermeņa audos, un ir pierādīts, ka grūtniecības laikā tas spēj šķērsot placentas barjeru.
Pierādījumi liecina, ka 1% glifosāta paliek organismā vēl nedēļu pēc saskarsmes ar to. Tā kā glifosātu izmanto tik plaši, lielākā daļa cilvēku regulāri tiek pakļauti tā iedarbībai. Herbicīdiem, kuru pamatā ir glifosāts, ir dažādas toksiskuma pakāpes, tomēr tie var izraisīt cilvēka nāvi. Ir pierādīts, ka mazākās devās tie ir toksiski cilvēka šūnu kultūrām, tostarp embrija un placentas šūnām.
Ir pierādījumi, ka glifosāts var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus, kas var radīt neatgriezeniskas sekas noteiktos dzīves posmos, piemēram, grūtniecības laikā.
Pētījumi ar žurkām ir parādījuši testosterona līmeņa izmaiņas vīriešu dzimuma pēcnācējiem, bet pētījumos ar šūnu kultūrām ir atklāts, ka glifosāts bloķē vīrišķo dzimumhormonu receptorus un kavē estrogēna veidošanos. Ja glifosāts ietekmē cilvēku hormonālo sistēmu, pakļautība jebkādas tā devas iedarbībai varētu radīt potenciālus draudus veselībai.
Glifosātu plaši izmanto lauksaimnieki, lai pirms sējas vai sēklu izdīgšanas laukus attīrītu no nezālēm. Reizēm ar to pirms ražas novākšanas apsmidzina graudaugus, rapsi, kukurūzu un saulespuķes, lai augus izžāvētu.
Glifosātu lieto arī nezāļu apkarošanai vīna dārzos, olīvu audzēs un augļu dārzos, to bieži izmanto dārzos, parkos, publiskajās zaļajās zonās un uz dzelzceļa. 2011.gadā visā pasaulē izlietoja apmēram 650 tūkstošus tonnu glifosāta produktu, turklāt prognozē, ka līdz 2017.gadam šis skaitlis dubultosies.