Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas publiska pasākuma laikā aizliedz izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un atsevišķus citus simbolus. Likumā noteikti izņēmuma gadījumi, kad minētos simbolus varēs izmantot.
(Ziņa papildināta ar 6. un 7. rindkopu)
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikts aizliegums publiska pasākuma norises laikā «izmantot, tai skaitā stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju sirpi un āmuru ar piecstaru zvaigzni».
Tomēr aizliegumam noteikti izņēmuma gadījumi, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nebūs saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Tāpat publiska pasākuma laikā būs liegts vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus un sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju.
Aizliegta arī kara propagandas veikšana, kā arī aicinājumi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus vai to slavēšana. Dalībnieki nedrīkstēs rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
Jau vēstīts, ka, iesniedzot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, koalīcijas deputāti sākotnēji rosināja liegt izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku. Vārds «simbolika» likuma grozījumos netiks minēts, taču ir iekļauti daži papildu simboli.
Par likuma neievērošanu - brīdinājums, sods vai arests
Saeimas preses dienestā TVNET noskaidroja, ka par aizliegtās PSRS vai nacistiskās Vācijas simbolikas izmantošanu publiskos pasākumos pirmoreiz tiek izteikts brīdinājums vai piespriests naudas sods (fiziskajām personām līdz 250 latiem, juridiskajām - līdz 2000 latiem), vai arī piespriests administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
Ja gada laikā pārkāpums izdarīts atkārtoti, tad naudas sods fiziskajām personām pieaug līdz 500 latiem (vai arī administratīvais arests līdz 15 diennaktīm), savukārt juridiskajām personām piespriež naudas sodu līdz 5000 latiem.
