Politisko partiju īstenotās reklāmas kampaņas pirms gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām uzskatāmas par neizteiksmīgām un blāvām, taču vienlaikus jāņem vērā, ka, tuvojoties vēlēšanām, tās vēl «uzņems apgriezienus»,norāda eksperti.
Eksperti: partiju kampaņas ir neizteiksmīgas un blāvas (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politologs Filips Rajevskis vērtējot partiju politisko vēstījumu saturu, norādīja, ka, piemēram, partija «Saskaņa» reklāmās īsteno savas politiskās retorikas attaisnošanu un izskaidrošanu. Tas liecinot par par šīs partijas bažām, ka tās potenciālie vēlētāji līdz galam nesaprot partijas uzstādījumus, īpaši šī brīža drošības un ārpolitiskās situācijas kontekstā, norāda politologs.
«»Vienotība», savukārt, iet drošu taku, pārdodot savu veiksmes stāstu,» skaidro Rajevskis piebilstot, ka to pašu vēstījumu partija tirgoja arī uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un tagad notiek otrs mēģinājums.
No pamanāmākajām politiskajām reklāmām Rajevska skatījumā var izcelt «No sirds Latvijai», jo daudz tiek izmantota vides reklāma, bet «pašu saturu komentēt ir grūti, jo visa kampaņa tiek veidota tikai ap partijas līderi un dibinātāju Ingūnu Sudrabu».
Politologs pauda, ka lielākā atšķirība no citiem priekšvēlēšanu periodiem ir aizliegums mēnesi pirms vēlēšanām translēt politisko reklāmu televīzijās, un šī brīža novērojumi liecina, ka
partijas vēl nav sapratušas, kāda kampaņas stratēģija būs tā veiksmīgākā.
«Līdz šim pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām stratēģija tika veidota, lai pārliecinātu neizlēmušo vēlētāju daļu balsot par attiecīgo partiju, tad šobrīd šāda stratēģija absolūti nefunkcionē,» piebilda Rajevskis.
«P.R.A.E.» sabiedrisko attiecību projektu direktors Arnis Lapiņš savukārt norādīja, ka šobrīd reklāmas kampaņas atšķirībā no citiem priekšvēlēšanu periodiem ir blāvākas - pirms četriem gadiem šajā laika posmā, proti, mēnesi pirms vēlēšanām, politiskās reklāmas «gāja rūkdamas».
«Iemesls tam varētu būt partiju nespēja izturēt šo maratonu, jo nupat bija EP vēlēšanas. Izskatās, ka
partijām pietrūkst enerģijas, un, iespējams, arī finanšu resursi,
lai varētu īstenot apjomīgākas politiskās kampaņas,» skaidro Lapiņš.
Interesantākais esot - kas notiks mēnesī līdz vēlēšanām, kad vairs nevarēs raidīt politiskās reklāmas televīzijā, - uzskata sabiedrisko attiecību speciālists piebilstot, ka partijām atliks radio, drukātie mediji un interneta resursi, no kuriem pēdējie nav sevišķi iedarbīgi, īpaši uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Līdz ar to var prognozēt partiju centienus likt lielāku uzsvaru uz personiskajiem kontaktiem, paredz Lapiņš.
Viņš pauda, ka pašlaik politiskās kampaņas no tematiskā aspekta vērtējamas kā samērā garlaicīgas. «Valdošās koalīcijas partijas liek uzsvaru uz padarītajiem darbiem un atpazīstamajām sejām. Savukārt, no opozīcijas partiju puses izskan kritika, kurā diezgan precīzi tiek norādīts uz valdošās koalīcijas neveiksmēm, piemēram, emigrācija, «Liepājas Metalurgs» un citām, viņš norāda piebilstot, ka vienīgās pārmaiņas politiskajā vēstījumā redzamas partijas «Saskaņa» reklāmās, jo akcents vairs netiek likts uz nacionalitāšu jautājumiem, bet gan uz ekonomikas tematiku,» tā Lapiņš.
Viņš arī prognozēja, ka, tuvojoties vēlēšanām, lielāku nozīmi iegūs sabiedriskās attiecības, līdz ar to
var gaidīt kādu kompromitējošu materiālu parādīšanos
.
Aģentūras «Adell Saatchi & Saatchi» vadītājs Varis Lāzo skaidroja, ka pagaidām politiskajos vēstījumos pamatā kritizē pašreizējo varu un to - kas līdz šim ir darīts pēdējās Saeimas laikā.
«Visi atsaucas uz neveiksmīgiem veiksmas stāstiem,» norāda Lāzo, piebilstot, ka līdz šim arī nav novērojams, ka kāda no partijām izdarītu spiedienu uz nacionalitāšu jautājumiem.
«Pamatā šoreiz vairāk kā citus gadus notiek koncentrēšanās uz saimnieciskajiem un ekonomikajiem jautājumiem un tādu tematiku var gaidīt arī tuvojoties vēlēšanām. Pensijas, kompensācijas un dažādu sabiedrības grupu neaizsargātība parasti tiek izmantota kā politisko vēstījumu jājamzirdziņš, ja tā var izteikties,» pauda Lāzo.
Sabiedrisko attiecību aģentūras «Repute» īpašniece Iveta Antonišķe, savukārt, uzskata, ka šobrīd īstenotās politiskās kampaņas neatšķiras no citām, kā arī nav partijas, kuru kampaņu varētu ar sajūsmu izcelt, pasakot, ka nekas vēl tik labs nav pieredzēts.
Kā tendenci Antonišķe vērtē faktu, ka šobrīd aktīvi sevi «parāda» tā saucamās jaunās partijas, ar mērķi gūt papildus atpazīstamības punktus, vienlaikus aizmirstot, ka «seja uz plakāta» ir un paliek tikai bilde un, ja tai «apakšā» nav nopietnas partijas programmas, komandas ar spēcīgiem līderiem, tad plakātu karināšana ir tikai tāds burbulis.
«Pat ja reitingi motivē vismaz nelielai, bet ne apmēros gaidītai veiksmei, tad lielais jautājums ir - kas notiks pēc dažu šīs partijas cilvēku iekļūšanas Saeimā? Ar to visu es paredzu, ka, piemēram, Sudrabas partiju sagaida reformistu nākotne. Lielas gaidas un bēdīgs iznākums,» prognozē sabiedrisko attiecību speciāliste.
12.Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī.