Šādu teroraktu mērķi kā Parīzē notikušais ir panākt, lai cilvēku attieksme pret islāmu un šīs reliģijas praktizētājiem kļūtu negatīva, sacīja Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretārs Roberts Klimovičs.
Klimovičam liekas, ka teroraktu mērķi esot panākt cilvēku negatīvu attieksmi pret islāmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka citu mērķu šādiem teroraktiem nav un tos nekā citādi nevar izskaidrot. Centra pārstāvis arī atzina, ka šīm darbībām ir rezultāts, un, piemēram, Latvijā tiek virzīts likumprojekts par sejas aizsegu aizliegumu, lai gan tam, pēc Klimoviča domām, pagaidām nav loģiska pamatojuma, vien izdomātas tēzes un bailes.
Vaicāts, kurš iegūst no attieksmes pasliktināšanās pret islāmu, Klimovičs pauda viedokli, ka tie, «kuriem vajag karu». «Mēs jau redzam pēc visām Eiropas un Amerikas darbībām, kas grib karu. Varbūt arī pēc Krievijas darbībām, kuriem karš ir vajadzīgs». Centra pārstāvis norādīja, ka karadarbība izdevīga ir militāri rūpnieciskajam kompleksam, jo tas ir liels bizness, kurā apgrozās liela nauda.
Viņš uzsvēra, ka karš ir bizness un politika, un tam nav nekāda sakara ar reliģiju. «Mēs zinām, kāda ir šī reliģija, kādi ir šie cilvēki, kas praktizē šo reliģiju. Ja man stāsta, ka islāmticīgais ir veicis kaut kur kaut kādu teroraktu, es tam neticu,» uzsvēra Klimovičs.
«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka tas ir karš pret islāmu, nevis islāma karš.»
Taujāts, vai Parīzē teroraktu veikuši islāmticīgie, Klimovičs atbildēja noraidoši. «Tās abreviatūras, zem kurām slēpjas teroristi, vienmēr ir bijušas.»
Viņš stāstīja, ka visi terorakti iesāk nopietnas militāras operācijas. «Tā ir tāda shēma, par kuru cilvēkiem stāsta šausmu lietas, un vairums cilvēku nespēj rast loģisku izskaidrojumu un tic tam, ko viņiem stāsta. Pasaules lielākie slepkavas diemžēl ir daudzu valstu prezidenti, arī mūsdienās.»
Atbildot uz jautājumu, vai terorakta veicēji varētu būt saistīti ar Rietumvalstu valdībām, Klimovičs sacīja, ka, pētot teroraktu vēsturi, lielākajai daļai «aizmugurē ir specdienestu pēdas». Viņš gan atzina, ka šīs pēdas «ir brīnišķīgi nomaskētas, un tie, kuri zina par darbībām, viņi parasti vairs nav runājami». Viņš gan arī sacīja, ka «protams, es nevaru apgalvot to, ko nezinu, neesmu redzējis un kam man nav pierādījumu, bet es esmu pilnībā pārliecināts, ka tie nav islāmticīgie».
Klimovičs stāstīja, ka viņam nepatīk, ka «šīs lietas tiek saistītas, bet daudzi to atļaujas». «Piemēram, pēc «Charlie Hebdo» mēs tā arī nevienu noziedznieku neredzējām, par kuriem mums stāstīja. Mēs tikai par viņiem dzirdējām, ka viņi tādi bija. Bet es esmu studējis kriminālistiku un es ticu pierādījumiem, nevis vārdiem.»
Viņš gan arī uzsvēra, ka centrs nosoda jebkādus teroraktus, nepamatotu vardarbību, neatkarīgi no tā, kurš to būtu izdarījis.
Kā iepriekš apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas Francijas galvaspilsētā Parīzē atrodas 28 Latvijas valstspiederīgie un pašreizējā informācija liecina, ka neviens no viņiem nav cietis.
Jansons apliecināja, ka četri no Latvijas valstspiederīgajiem atradušies rajonos netālu no terora aktu vietām, taču neviens no viņiem nav cietis. Pašlaik Latvijas vēstniecība Francijā uztur regulārus kontaktu ar Francijas varas iestādēm, precizējot informāciju par cietušajiem un to skaitu.
Viņš arī norādīja, ka pašlaik izsludināts ārkārtas stāvoklis un rajonos, kuros veikti uzbrukumi, ir zināmi transporta kustības ierobežojumi. Tikmēr lidostas joprojām veic darbu, taču ieviesta robežkontrole, ar ko jārēķinās ceļotājiem.
Jau vēstījām, ka ministrija naktī saņēmusi daudzus zvanus no iedzīvotājiem, kas uztraukušies par saviem tuviniekiem, tomēr ministrijai nav informācijas par bojāgājušajiem vai cietušajiem no Latvijas.
Ministrijā iepriekš jau skaidroja, ka nav arī saņemti visu bojāgājušo un cietušo vārdi. Tiklīdz būs zināma šī informācija, zvanītāji attiecīgi tiks informēti, norādīja ministrijā.
Latvijas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta–Deslandes Latvijas Radio norādīja, ka šobrīd nav absolūti nekādas informācijas, ka kāds no Latvijas pilsoņiem būtu iesaistīts. «Vēlu vakarā bija jautājumi par dažiem, bet šobrīd nav nekādas informācijas,» uzsvēra vēstniece.
Kā ziņots, acīmredzot koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē piektdienas vakarā nogalināti vismaz 127 cilvēki, bet daudzi citi guvuši ievainojumus, vēsta Francijas mediji.
Apšaudes notikušas vismaz septiņās dažādās Parīzes vietās.