Par nelikumīgu dienestu ārvalstu bruņotajos spēkos varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, liecina Aizsardzības ministrijas virzītie grozījumi Krimināllikumā, kurus ceturtdien, 28.aprīlī, plānots izsludināt valsts sekretātu sanāksmē.
Grozījumu anotācijā teikts, ka, lai ierobežotu Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs plānots noteikt kriminālatbildību par aizliegumu un ierobežojumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem gūt militāro pieredzi un kaujas pieredzi ārvalstīs. Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.
Paredzēts, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā, par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tāpat valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien plānots izsludināt likumprojektu, kurš paredzēs noteikt kārtību, kādā tiks lemts par atļaujas izsniegšanu un tās anulēšanu Latvijas pilsoņiem, kā arī nepilsoņiem dienestam ārvalstu buņotajos spēkos. Kārtību plānots noteikt, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs.
Lai mazinātu iespējamos drošības riskus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu militāro dienestu trešajās valstīs, likumprojekts paredz noteikt aizliegumu pilsoņiem gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos vai citās militārās vai drošības institūcijās, vienlaikus paredzot aizlieguma izņēmumu, kas attiecas uz militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, Austrālijā, Brazīlijā, Jaunzēlandē, kā arī Latvijas pilsoņa otrās pilsonības valstī.
